mariin.. ja godiigi.. man kaut kaa nau sanaacis ar kniipstangaam neko no viirieshiem vilkt.. parasti cilveeki ir bijushi atklaati.. un pat ja nemetaas staastiit visu - ir ieksheejaa sajuuta, ka viss ir kaartiibaa... un tas cilveeks ir vnk labs..

Vispaar es tikai iedomaajos, ka ja cilveeks buutu neruniigs, druums un es nejustos ar vinju droshi - tad es vnk ar vinju izbeigtu jebkaadu saskarsmi.. tieshi deelj taa, ka neko nestaasta par sevi, savu pagaatni.. taatad tas viss taa hipoteetiski. :P

silvaana, negribeeji vnk kko dajebko pateikt, ko gribēju pateikt, pateicu - nu, uzrakstīju, ka precīzi.

1-nk sava daļa patiesības apgalvojumā, ka runas dāvanas cilvēkam dotas, lai noslēptu savas domas. un, kad kāds, kam nav nekā ko teikt tomēr sāk kko stāstīt, lai kolokvients / klusēšanas biedrs neuzminētu viņa domas, tad mušas no garlaicibas mirst un krīt nost no griestiem.

Viss atkariigs, kaada taa pagaatne ir.Ja ir pagaatne, par kuru nav jaakaunas vai jaabaidas par kaadaam sekaam par greekiem, tad kas tur ko sleept-kuraa skolaa maaciijos un cik viiri bijuši?Nu tas tak nav jaasleepj.Bet ja esi pavadiijis ieslodziijumaa, tad nevajag par to visai pasaulei bazuneet, pats no traa vari ciest.

Man ir bijusi saskarsme ar paaraak nosleepumainiem cilveekiem, par kuriem neko nezinu un kurš nekad neko par sevi nav staastiijis.Nepatiikama sajuuta, pazuud veeleešanaas ar taadu cilveeku kontakteetuies, ja tas nav koleeģis darbaa, kur arii var aprobežoties ar sarunaam par darbu.

Balstos uz intuīciju.Labāk lieku reizi paklusēt,nekā vēlāk nožēlot pastāstīto.   

Es darbā esmu noslēpumains cilvēks, par kuru neviens nekā nezina. Tāpēc laikam arī tenko- daba necieš tukšumu.

Mendy- vari pastāstīt šeit, vieglāk paliks, ha-ha... Te mēdz uzklausīt ar sapratni.

Bruuka, diez vai piekritīšu, -- ja cilvēks, kurš cer uz manu uzticību, slēpj, ka bijis ieslodzīts, mūsu attiecībās nekas labs nav gaidāms, jo -- Latvija un pat visa pasaule ir maza... Drošāk un godīgāk, manuprāt, būtu atzīt, ka esi bijis ieslodzīts... Un tad seko skaidrojumi, kādēļ -- patiesi, nepatiesi, nejauši, pelnīti, nepelnīti... Smagāk var gadīties ciest, ja patas neatzīsi tāda rakstura faktu, ko nelabvēļi var pasniegt īpaši tendenciozi.

Vilks,tici,nekā šokējoša manā pagātnē nav.   Un tas tiesa,ka ja nestāstīsi,tad citi piedzejos   

marin, es teicu nevajadzeetu pa visu pasauli bazuneet, bet no tuviem cilveekiem sleept nedriiksteetu par to , ka esi bijis ieslodziijumaa.Esmu redzeejusi cietumniekus, kas ar taadu azartu staasta, it kaa lepotos ar to, un man tas liekas dumji, jo rada ļoti sliktu iespaidu par cilveeku.Bet ir bijis taa, ka cilveeks nav staastiijis publiski, bet pie tuvaakaam attieciibaam pasaka- tev jaazinm ka ar mani ir bijis taa un taa.tad to lietu var izrunaat un saprast, cik pieņemams šis cilveeks, cik nee attieciigajaa situaacijaa.

Bet cilveeki, kas par sevi neko nestaasta, bet runaa tikai par citiem, man nepatiik.

Uj, brūka! Esmu redzējis, kad šitāds kadrs pieceļās, un sāk stūrī ar soļiem mērīt un rādīt, cik liela bijusi viņa kamera! upē neiemetām, slinkums bija tik tālu nest, bet no pirts gan džeks izlidoja kā korķis ārā.

..un tie, kas stāsta par citiem, tie jau tādi pļāpas vien ir, nu, tādi kā es.

>bruuk
Lielās "gaiļi" un zemākā līmeņa ieslodzītie. Rūdītie veči lieku reizi muti nevirina.

Ir tie saucamie- aprunaataaji, kuriem vari nedot eest, ka tikai vareetu kaadam kauliņus pamazgaat. Ir cilveeki, kuriem teikumi saakas ar ES- es izdariiju... , es nevareeju... ,es vainiigs... , es visu atrisinaaju... bet ir cilveeki, kuriem teikumi paarsvaraa saakas ar VIŅŠ- viņš nelietis, viņš sabendeeja man dziivi, viņš stulbs un reti par kaadu pasaka ko labu, bet varbuut vispaar nepasaka.   

Jaa par tiem gaiļiem varbuut tos arii sauc, nezinu taas hearhijas cietumaa..   

Un labi ka tā    

dabiskā veidā. vai, ja jautā.    

Cik nu tā pagādtne var interesēt... Ir jau tipiņi, kas visu laiku stāsta par saviem pagātnes varoņdarbiem, piedzīvojumiem utt. Un tad Tu klausie, klausies... un ja pajautā -kas notiek patreiz Tavā dzīvo, ko dari, ko vēlies... čuss... Stāstus ar fotogrāfijām es cienu, bet tā - nu kāda man tur vairs daļa ka Tu lūk biji skaists un bagāts.   

Nav bijusi darīšana ar cietumniekiem, i labi ka tā. Cilvēks neuzticēsies, ja paši nebūsim uzticības vērti...