Agrs rīts, "братва" atgriežas no nakts uzdzīves. Te pēkšņi no tumsas nemanīts priekšā velosipēdists. Auto pa labi, pa kreisi, nobremzē, satraukums, visi izlec no auto, notriec nabaga velosipēdistu gar zemi: "Nu tu esi ieberzies, gādā naudu!". "Tūlīt!" - tā velosipēdists, brītiņu čamdījies pa mugursomu, izvelk "kalašnikovu" un daža reizītes izšauj gaisā - "Gulties!!!". Huļigāni nokrīt zemē. Tad velosipēdists nokomandē: "Tagad divās rindās stāties un pirmā atsūkā otrajai, tad mainās un atkārto lietišķo procesu." Notiek "bratanu" savstarpēja apmierināšanās. "Tagad visiem gar zemi un gaidiet savu nāvi!" - tā velosipēdists vēl pāris "kārtiņas" no "kalašņikova" izšaudams. Iestājas klusums, gaidīšana. Pēc minūtēm desmit viens no "brataniem" paceļ galvu - nav neviena. Tad nu visi pieceļas un spriež - "Kādēļ gan viņš mūs nenošāva?". Tad viens dziļdomīgi saka: "... мы же БРАТВА!"
pirt-nieks