Domas ir kā skābe, kas saēd. Sākumā tev liekas, ka tā saēdīs tikai to, kas sapuvis un slims un no kā jātiek vaļā.

Bet domas tā nedomā: tās saēd visu pēc kārtas. Tās sāk ar to laupījumu, kuru tu laipni un līksmi tām pasvied, taču neceri, ka tām ar to pietiks. Tās nenorimsies agrāk, iekams nebūs iznīcinājušas to, kas tev visdārgākais.

/Jalmars Sederbergs "Doktors Glass"/