Labrītiņš visapkārt... fikss skats uz saulaino pasaulīti un pasmaidu, lai uzmundrinātu sevi pirms iesāku skreju no viena pie nākamā darba... diez kāda smaidītiekāre būs pēc šīs ātrgaitas distances- viss vajadzīgs tūlīt un tagad (labi, ka šoreiz uz jautājumu: "Kad vajag?" , nav atbildēts ar: "Vakar vajag... !!!"), mums tā mēdz atgadīties un tad... kas tad notiek ? Viss kā arvien- uzroti piedurknes un līdz ausu ļipām ierocies papīrkalnos... labi ka vēl snīpis tiek pāri darbpapīru augšmalai :))

Lai arī jums sokās savās darbfrontēs !!!!!!!;)