Войти
Содержание
Реклама
mazinja89

Tas pats

Tas, kas vienots- kluss un svēts

viss tik izjusts, noklusēts
viens pie otra cieši apjaust
un tam cauri varbūt izzust...

bezgalībai cauri vērties
ieraudzīt un pāri vērsties
Diena naktij pāri klājas
Tur, kur laika nav un mājas

nav tā diena, nakts, ne rieti
mezglu mezgliem prāti sieti
esmu tur, kur nav vairs miņas
apstājas tur dziļatmiņas

esmu vienots, kluss un svēts
laikam cauri ātri vērts
acu nav man vairs un ausu
savai zeltasirdij klausu


pāri telpai, apdomai un prātam
abpus saprātam tik ātram
brīdi bezgalīgu redzu
sevi- tādu mazu, mazu, ..

apskauj cieši savos spārnos
domu graudus manus pērnos
reiz tie dzima kristālskaisti
tagad putekļi tie- gaist vien


acis teic- tu esi skaistāks
pats par sevi daudzkārt augstāks
bet tu pats to neredzēsi
kāmēr sevi nesaudzēsi

spožs kā liesma cauri telpai
gaismas nesējs kāda elpai
kura izmisīgi cīnās
dzīvo tumsā, tāpēc brīnās..

silts un maigi veldzējošs
malks, kas tapa dziedinošš
Sirdī gaismas zieda pumpurs
nupat Saulei tapa uzburts
Поместил(а): mazinja89
Опубликовано: 10/05/2015 09:15
Прочитано 1642 раз(а)
Комментарии: 1
0 пользователям нравится этот блог
Комментарии (1)
oderixa | 10/05/2015 15:34
Sen nebija šeit lasīta dzeja, tiešām paldies !!! Malacis...
mazinja89 | 10/05/2015 17:47
Paldies!
На данный момент мы используем только технические файлы cookie для обеспечения надлежащего функционирования веб-сайта. Информация