Войти
Содержание
Реклама
meisija2005

Mēs baidāmies nevis no tumsas, bet no nakts domām...

     

Nāk debesis tuvāk...

un klusējot iestājās vakars.
No tevis ja šķīros,
tad kādēļ gan satiekos atkal.

Es nezinu tiešām. ..
Tā rudenī vējš arī nezin,
kad paceļ tas kritušās lapas,
bet kādēļ? viņš nezin.

Jā, kādēļ viņš naktīs
tās noklāj uz zemes tik varošs
un kādēļ no jauna
met ābeļu kailajos zaros...  


/autoru nezinu/
Поместил(а): meisija2005
Опубликовано: 22/01/2015 00:59
Прочитано 1730 раз(а)
Комментарии: 0
1 пользователям нравится этот блог
Комментарии (0)
На данный момент мы используем только технические файлы cookie для обеспечения надлежащего функционирования веб-сайта. Информация