Lai ikdienā labi justos, aktīvi un radoši darbotos ir nepieciešams, kaut nedaudz, bet kāds pozitīvās enerģijas lādiņš. Lai es dotu, man vajag arī ko saņemt, citādi var iedzīvoties tukšumā. Ja arī ir piestrādāts, lai to dabūtu, tad tā iedarbība ir pozitīva tikai tad, ja tiek pilnībā izslēgtas apkārtējās ziņas, informācija, ikdienas negatīvi atspoguļotie notikumi. Sanāk kā atslēgšanās vai izvairīšanās no realitātes vai stipri virspusēja, filtrēta tās pielaišana sev klāt. Savs noslēgtais lauks. Jo vairāk par šo domāju, jo vairāk tas nepatīk. Divas vai pat trīs pasaules. Viena, kas tikai mana, otra, ko no sevis iznesu citiem un trešā, kas neatlaidīgi un uzmācīgi tiek spiesta man virsū.
Kāda spēle tiek spēlēta ar cilvēku prātiem?