Kažociņš / 360
05/11/2016 09:08 | Diskusija lasīta 31874 reizes
Padalieties, lūdzu, ar veikaliem, kur tagad var nopirkt foršus kažociņus. Man ziemā nereāli salst un bez kažoka es nevaru pārziemot. Mans vecais jau ir novalkāts un kļuvis lisijs piedurkņu galos.
Atbildes (497)
Valstis, kurās ir aizliegta kažokzvēru audzēšana
Austrija
Austrijā jau 1998. gadā tika pieņemts aizliegums audzēt kažokzvērus kažokādu ieguvei sešās no deviņām federālajām zemēm, un pārējās trīs federālajās zemēs tika pieņemti tik stingri labturības noteikumi, ka uzturēt kažokzvēru audzētavas vairs nebija ekonomiski izdevīgi. Tādējādi kopš 1998. gada Austrijā vairs nepastāv kažokzvēru audzētavas. 2004. gadā tika pieņemts likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu visā Austrijā. 1998. gada aizliegumi atstāja pozitīvu iespaidu uz situāciju kažokzvēru audzēšanas nozarē citās valstīs (vēlāk pieņemti aizliegumi Lielbritānijā, Horvātijā, Nīderlandē un citviet).
Lielbritānija< /b>
Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kurā aizliegta kažokzvēru audzēšana. 2000. gadā tika pieņemts likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Anglijā un Velsā, pamatojoties uz sabiedrības morāles principiem — sabiedrības vairums uzskatīja kažokzvēru audzēšanu par nepieņemamu. Valdība pieņēma šo likumu, atzīstot, ka turēt dzīvniekus nebrīvē un nogalināt, vienīgi lai iegūtu viņu kažokādas, ir netaisnīgi un tas ir nevajadzīgs ļaunums. Likums stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Arī Skotijas parlamentā 2002. tika pieņemts tāds pats aizliegums, kaut arī pēdējā kažokzvēru audzētava tur bija pārtraukusi darbību jau 1993. gadā.
Horvātija, Bosnija un Hercegovina un Bulgārija
Horvātijā likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu tika pieņemts 2007. gadā, un tas pēc 10 gadu pakāpeniskas pārejas stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī. Tomēr, tā kā 10 gadus ilgā laika posmā kažokzvēru audzētavās tiks turēti un nogalināti neskaitāmi dzīvnieki un tā kā aizliegums neattiecas uz kažokādu un to izstrādājumu tirdzniecību, Horvātijas dzīvnieku tiesību aktīvisti turpina organizēt kampaņas par kažokādu tirdzniecības aizliegumu.
Bosnijas un Hercegovinas parlamentā 2009. gadā, drīz pēc aizlieguma Horvātijā, tika pieņemts tāds pat likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu ar pakāpenisku pāreju līdz 2018. gadam.
Arī Bulgārijā kažokzvēru audzēšana ir aizliegta.
Nīderlande
Īpaši ievērojams ir 2012. gada decembrī pieņemtais kažokzvēru audzēšanas aizliegums Nīderlandē, jo šobrīd Nīderlandes kažokzvēru nozare ir viena no lielākajām pasaulē (katru gadu 160 Nīderlandes ūdeļu audzētavās tiek nogalināti aptuveni 6 miljoni ūdeļu) un par spīti šīs nozares ekonomiskajam izdevīgumam aizliegums ieviests ētisku apsvērumu dēļ. Jau 1990. gadu vidū Nīderlandē aizliedza lapsu un šinšillu audzēšanu, un 2009. gadā Nīderlandes parlamenta apakšpalātā sāka apspriest arī ūdeļu audzēšanas aizliegumu, taču Senāts ar balsojumu kavējās. Galu galā izlemts aizliegt arī ūdeļu audzēšanu, un līdz 2024. gadam Nīderlandē pakāpeniski tiks slēgtas visas ūdeļu fermas.
Slovēnija< /span>
2013. gada martā Slovēnijas parlaments ar 95% atbalstu nobalsoja par vairākiem grozījumiem dzīvnieku aizsardzības likumā. Viens no tiem bija aizliegums audzēt kažokzvērus (ar divu gadu pārejas periodu), jo audzētavās nav iespējams nodrošināt šiem dzīvniekiem pienācīgus dzīves apstākļus. Tāpat Slovēnijā vairs nav atļauta arī dzīvnieku medīšana ar nolūku iegūt kažokādas, kā arī dzīvnieku audzēšana ādas un dūnu ieguvei.
Austrija
Austrijā jau 1998. gadā tika pieņemts aizliegums audzēt kažokzvērus kažokādu ieguvei sešās no deviņām federālajām zemēm, un pārējās trīs federālajās zemēs tika pieņemti tik stingri labturības noteikumi, ka uzturēt kažokzvēru audzētavas vairs nebija ekonomiski izdevīgi. Tādējādi kopš 1998. gada Austrijā vairs nepastāv kažokzvēru audzētavas. 2004. gadā tika pieņemts likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu visā Austrijā. 1998. gada aizliegumi atstāja pozitīvu iespaidu uz situāciju kažokzvēru audzēšanas nozarē citās valstīs (vēlāk pieņemti aizliegumi Lielbritānijā, Horvātijā, Nīderlandē un citviet).
Lielbritānija< /b>
Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kurā aizliegta kažokzvēru audzēšana. 2000. gadā tika pieņemts likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Anglijā un Velsā, pamatojoties uz sabiedrības morāles principiem — sabiedrības vairums uzskatīja kažokzvēru audzēšanu par nepieņemamu. Valdība pieņēma šo likumu, atzīstot, ka turēt dzīvniekus nebrīvē un nogalināt, vienīgi lai iegūtu viņu kažokādas, ir netaisnīgi un tas ir nevajadzīgs ļaunums. Likums stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Arī Skotijas parlamentā 2002. tika pieņemts tāds pats aizliegums, kaut arī pēdējā kažokzvēru audzētava tur bija pārtraukusi darbību jau 1993. gadā.
Horvātija, Bosnija un Hercegovina un Bulgārija
Horvātijā likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu tika pieņemts 2007. gadā, un tas pēc 10 gadu pakāpeniskas pārejas stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī. Tomēr, tā kā 10 gadus ilgā laika posmā kažokzvēru audzētavās tiks turēti un nogalināti neskaitāmi dzīvnieki un tā kā aizliegums neattiecas uz kažokādu un to izstrādājumu tirdzniecību, Horvātijas dzīvnieku tiesību aktīvisti turpina organizēt kampaņas par kažokādu tirdzniecības aizliegumu.
Bosnijas un Hercegovinas parlamentā 2009. gadā, drīz pēc aizlieguma Horvātijā, tika pieņemts tāds pat likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu ar pakāpenisku pāreju līdz 2018. gadam.
Arī Bulgārijā kažokzvēru audzēšana ir aizliegta.
Nīderlande
Īpaši ievērojams ir 2012. gada decembrī pieņemtais kažokzvēru audzēšanas aizliegums Nīderlandē, jo šobrīd Nīderlandes kažokzvēru nozare ir viena no lielākajām pasaulē (katru gadu 160 Nīderlandes ūdeļu audzētavās tiek nogalināti aptuveni 6 miljoni ūdeļu) un par spīti šīs nozares ekonomiskajam izdevīgumam aizliegums ieviests ētisku apsvērumu dēļ. Jau 1990. gadu vidū Nīderlandē aizliedza lapsu un šinšillu audzēšanu, un 2009. gadā Nīderlandes parlamenta apakšpalātā sāka apspriest arī ūdeļu audzēšanas aizliegumu, taču Senāts ar balsojumu kavējās. Galu galā izlemts aizliegt arī ūdeļu audzēšanu, un līdz 2024. gadam Nīderlandē pakāpeniski tiks slēgtas visas ūdeļu fermas.
Slovēnija< /span>
2013. gada martā Slovēnijas parlaments ar 95% atbalstu nobalsoja par vairākiem grozījumiem dzīvnieku aizsardzības likumā. Viens no tiem bija aizliegums audzēt kažokzvērus (ar divu gadu pārejas periodu), jo audzētavās nav iespējams nodrošināt šiem dzīvniekiem pienācīgus dzīves apstākļus. Tāpat Slovēnijā vairs nav atļauta arī dzīvnieku medīšana ar nolūku iegūt kažokādas, kā arī dzīvnieku audzēšana ādas un dūnu ieguvei.
0
0
valstis, kurās ir ierobežota kažokzvēru audzēšana
Šveice< /sp an>
[color=#626262]Šveices likumos noteikti stingri kažokzvēru audzēšanas noteikumi, kuru dēļ šo dzīvnieku audzēšana ir nerentabla un valstī nav kažokzvēru audzētavu. Minētie labturības noteikumi ir līdzīgi noteikumiem šo dzīvnieku turēšanai zoodārzos: divām polārlapsām vai jenotsuņiem jānodrošina minimāli 40 m2 zemes, kurās tie var rakties, vieta, kur paslēpties, un 8 m2 plata noslēgta telpa. Divām rudajām lapsām jānodrošina vismaz 100 m2 liela zemes platība, vieta, kur paslēpties, un 10 m2 liela platība iekštelpās. Divām ūdelēm vai seskiem jānodrošina vismaz 15 m2 liela zemes platība un baseins ar ūdeni.
Dānija< /sp an>
[color=#626262]Dānijā, kas ir viena no kažokādu audzēšanas lielvalstīm, 2009. gadā pieņemts likums par lapsu audzēšanas aizliegumu ar pakāpenisku pāreju līdz 2017. gadam (izņemot divas lapsu audzētavas, kuru īpašniekiem šī uzņēmējdarbība veido galvenos ienākumus — tiem audzētavu darbība jāizbeidz līdz 2023. gadam). Tomēr ūdeļu audzēšana Dānijā vēl joprojām ir atļauta; Dānija ir otrā lielākā ūdeļādu ražotājvalsts pasaulē (pirmajā vietā ir Ķīna).
Itālija< ;/s pan>
[color=#626262]2008. gadā Itālijā, līdzīgi kā Šveicē, tika pieņemti stigri likumi kažokzvēru audzēšanas labturības jomā. Lai turētu šinšillas un lapsas kažoku ieguvei, Itālijā tām jānodrošina aploki uz zemes (nevis būri), migas, objekti, ar ko spēlēties, un ūdenstilpne peldēšanai. Šī iemesla dēļ pēdējā šinšillu audzētava Itālijā beidza darbību 2012. gadā.
Zviedrija&l t;/ span>
[color=#626262]Zviedrijā 1995. gadā, ņemot vērā sabiedrības kritiku par apstākļiem, kādos kažokzvēru audzētavās tiek turētas lapsas (šie apstākļi nespēj nodrošināt dzīvnieku vajadzības), tika pieņemts likums, ar kuru aizliegts kažokzvēru audzētavām turēt lapsas krātiņos un kurā noteikts, ka lapsām jānodrošina apstākļi, kuros tās var brīvi kustēties, rakties zemē un socializēties ar citām lapsām. Ievērojot šīs prasības, audzētājiem lapsu turēšana nav izdevīga, tādējādi lapsu audzēšana kažokādām Zviedrijā vairs nenotiek.
Vācija< /sp an>
[color=#626262]Vairākās Vācijas federālajās zemēs — Bavārijā, Hesenē, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Šlēsvigā-Holšteinā — kažokzvēru audzēšana ir aizliegta. Pārējās federālajās zemēs kažokzvēru audzētavām nepieciešamas licences.
Kažokādu un to izstrādājumu tirdzniecības aizliegumi
Šobrīd dažās pilsētās, tostarp Rietumholivudā, Dublinā un tās apkaimē un Tralī, ir pieņemts aizliegums pārdot kažokādas un to izstrādājumus. Rietumholivudas pilsētā šāds lēmums tika pieņemts 2011. gadā, un tas stājā spēkā 2013. gada septembrī. Rietumholivudā ir aptuveni 200 apģērbu veikalu, no kuriem lēmuma pieņemšanas laikā gandrīz pusē tika pārdoti kādi kažokādu izstrādājumi, un aplēses liecināja, ka to vērtība ik gadus sasniedza aptuveni divus miljonus dolāru. Kopš septembra kažokādas šīs pilsētas veikalos netiek tirgotas.
Izraēlā izskatīšanas stadijā šobrīd ir likumprojekts par kažokādu ievešanas un tirdzniecības aizliegumu. Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, Izraēla būs pirmā valsts pasaulē, kurā būs aizliegta kažokādu tirdzniecība (izņēmuma kārtā būs atļauts ievest lapsādas reliģisku iemeslu dēļ: tā kā ultraortodoksālie ebreji pauda pretestību pret šo likumprojektu, viņu reliģisko svētku tērpa sastāvdaļu — lapsādas cepuru — izgatavošanai būs atļauts ievest lapsādas).< /span>
Šveice< /sp an>
[color=#626262]Šveices likumos noteikti stingri kažokzvēru audzēšanas noteikumi, kuru dēļ šo dzīvnieku audzēšana ir nerentabla un valstī nav kažokzvēru audzētavu. Minētie labturības noteikumi ir līdzīgi noteikumiem šo dzīvnieku turēšanai zoodārzos: divām polārlapsām vai jenotsuņiem jānodrošina minimāli 40 m2 zemes, kurās tie var rakties, vieta, kur paslēpties, un 8 m2 plata noslēgta telpa. Divām rudajām lapsām jānodrošina vismaz 100 m2 liela zemes platība, vieta, kur paslēpties, un 10 m2 liela platība iekštelpās. Divām ūdelēm vai seskiem jānodrošina vismaz 15 m2 liela zemes platība un baseins ar ūdeni.
Dānija< /sp an>
[color=#626262]Dānijā, kas ir viena no kažokādu audzēšanas lielvalstīm, 2009. gadā pieņemts likums par lapsu audzēšanas aizliegumu ar pakāpenisku pāreju līdz 2017. gadam (izņemot divas lapsu audzētavas, kuru īpašniekiem šī uzņēmējdarbība veido galvenos ienākumus — tiem audzētavu darbība jāizbeidz līdz 2023. gadam). Tomēr ūdeļu audzēšana Dānijā vēl joprojām ir atļauta; Dānija ir otrā lielākā ūdeļādu ražotājvalsts pasaulē (pirmajā vietā ir Ķīna).
Itālija< ;/s pan>
[color=#626262]2008. gadā Itālijā, līdzīgi kā Šveicē, tika pieņemti stigri likumi kažokzvēru audzēšanas labturības jomā. Lai turētu šinšillas un lapsas kažoku ieguvei, Itālijā tām jānodrošina aploki uz zemes (nevis būri), migas, objekti, ar ko spēlēties, un ūdenstilpne peldēšanai. Šī iemesla dēļ pēdējā šinšillu audzētava Itālijā beidza darbību 2012. gadā.
Zviedrija&l t;/ span>
[color=#626262]Zviedrijā 1995. gadā, ņemot vērā sabiedrības kritiku par apstākļiem, kādos kažokzvēru audzētavās tiek turētas lapsas (šie apstākļi nespēj nodrošināt dzīvnieku vajadzības), tika pieņemts likums, ar kuru aizliegts kažokzvēru audzētavām turēt lapsas krātiņos un kurā noteikts, ka lapsām jānodrošina apstākļi, kuros tās var brīvi kustēties, rakties zemē un socializēties ar citām lapsām. Ievērojot šīs prasības, audzētājiem lapsu turēšana nav izdevīga, tādējādi lapsu audzēšana kažokādām Zviedrijā vairs nenotiek.
Vācija< /sp an>
[color=#626262]Vairākās Vācijas federālajās zemēs — Bavārijā, Hesenē, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Šlēsvigā-Holšteinā — kažokzvēru audzēšana ir aizliegta. Pārējās federālajās zemēs kažokzvēru audzētavām nepieciešamas licences.
Kažokādu un to izstrādājumu tirdzniecības aizliegumi
Šobrīd dažās pilsētās, tostarp Rietumholivudā, Dublinā un tās apkaimē un Tralī, ir pieņemts aizliegums pārdot kažokādas un to izstrādājumus. Rietumholivudas pilsētā šāds lēmums tika pieņemts 2011. gadā, un tas stājā spēkā 2013. gada septembrī. Rietumholivudā ir aptuveni 200 apģērbu veikalu, no kuriem lēmuma pieņemšanas laikā gandrīz pusē tika pārdoti kādi kažokādu izstrādājumi, un aplēses liecināja, ka to vērtība ik gadus sasniedza aptuveni divus miljonus dolāru. Kopš septembra kažokādas šīs pilsētas veikalos netiek tirgotas.
Izraēlā izskatīšanas stadijā šobrīd ir likumprojekts par kažokādu ievešanas un tirdzniecības aizliegumu. Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, Izraēla būs pirmā valsts pasaulē, kurā būs aizliegta kažokādu tirdzniecība (izņēmuma kārtā būs atļauts ievest lapsādas reliģisku iemeslu dēļ: tā kā ultraortodoksālie ebreji pauda pretestību pret šo likumprojektu, viņu reliģisko svētku tērpa sastāvdaļu — lapsādas cepuru — izgatavošanai būs atļauts ievest lapsādas).< /span>
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni