Nu nē, man tā suņa padevība kaitina..labāk kaķi... mēs viens otram lepni ejam garām... kad gribam, tad samīļojamies..tā mūžīgā luncināšanas nosuņa puses mani tracina..tāpat arī no cilvēkiem glaimošanās, luncināšanās besī..bet nav arī tā, ka suņus ienīstu..Mammai sētā ir veseli trīs, kad ciemos aizbraucu, visi tiek apglāstīti, apčubināti..bet ikdienā blakus-nu nē..