Tu pat, (lieks komats!) pusdienas zupas bljodaa komatu atradiisi johambīlī, otrādi taču! smurgāju rokas gar tavu zupas bļodu, metu ārā lieko, lai ir ēdama!
ja nopietnāk - nekāda satraukuma par to, kas nāk un to, kas aiziet... Mazumi aizmirstas, bet lielumi kļūst lielāki, resp stiprāki un skaidrāki.
Ko neredzi, to sadzirdi, sajūti vai vienkārši
zini.
(tēvs (85) slikti redz. Mēģinot saprast, cik īsti slikti, pavasarī jautāju: cik šogad jūsu stārķu ģimenē stārķēnu?
Groza galvu: redzēt jau neredzu, vairāk sadzirdu, sajūtu. Liekas, ka divi.
Bija divi.)