Es nekad neko nepērku humpalās, jo pirms vairākiem gadiem, redzot kā manas stilīgās draudzenes, tajos iepērkas, arī centos kaut ko atrast. Rezultātā - pilna māja ar sūdiem, ko ne rezi neuzvilku. Nu kaut kā pretīgi jutos, nepiestāvēja. Un nu jau gadus 8 neko nepērku. Galvenais iemesls - jaku, bikses, zābakus parasti taču pērkam ne jau tāpēc, ka nav ko vilkt (ir ir jau pāri 20), bet gribas sevi iepriecināt un tad tas ir vesels process - Tu ej, meklē, pielaiko, ļauj, lai pārdevēja iesaka, pārliecina, palīdz utt... Un tā lieta, kas mugurā taču iemieso, ko vairāk kā vien siltumu un plikumu apsegšanu. Lai arī kājās ir it kā pavisam parasti melni vienkārši zābaciņi, valkātāja taču jūt un zina kādas firmas tie ir, kā un kur iegādāti - tas ir vesels stāsts... starp citu ar ērgļa aci pamanu, ja kādam pavisam askētiska lieta ir laba un dārga... Tas līdzīgi kā ar ēdienu - sakārtojam to glīti šķīvī, servējam galdu, lēnām izbaudām... ja mērķis būtu tikai pielikt vēderu, tad varētu no katla ātri visu sabērt mutē un miers. Domāju, ka - ja humpalās sieviete iepērkas, lai izklaidētos, parakātos pa lietām ar "smaku" un ""vēsturi" - ir o.k., bet, ja tā ir nepieciešamība, tas ir pazemojums.
0
0