Es,par laimi, iztiku bez ziliem riņķiem un ģīboņiem... pirmās 3 dienas bija tās grūtākās,tad gan pie stenderēm turējos un sevi aiz matiem vilku ārā no virtuves,situ sev pa pirkstiņiem,kad gribējās pašai no sevis nozagt kaut pliku maizi..Bija jau tak pārējai ģimenei ēst jātaisa,bet pati neēdu neko,tik uzdzeru pa laikam citronūdeni..Zinu,ka izklausās šausminoši,bet tas bija tā vērts..nākamās dienas paliek aizvien vieglāk,iestājas tāda kā viegla eiforija,liekas,ka paliec viegls,uzlabojas garastāvoklis un kopējā pašsajūta... Tagad,joprojām,aiz ieraduma,katru gadu taisu ’’atslodzes dienas’’,organisms pats to prasa...