Draugs un čoms, commando virsnieks ar visaugstākās kvalitātes fizisko sagatavotību, lai fizisku tizlumu nekādi nepārmestu, būdams arī diezgan labs jātnieks, sadomāja savaldīt Tīraines staļļu tobrīd niķīgāko ķēvi. Ķēve gadījās ne tikai niķīga, -- uzslējās pakaļkājās ar tādu sparu, ka pati zaudēja lidzsvaru un krita uz muguras, čoms paspēja gāzties gar sāniem, lai visu svaru uz sevis nedabūtu, toties neapdomģi strauji pēkšņi sadomāja lekt kājās, ko noteikti nedrīkst darīt, -- ķēve, uz muguras guļot, vicinājās ar pakaļkājām kā vabole un ar pakavā kalto pakaļkāju aizķēra čoma žokli, salaužot 2 vietās: paveicās ar Dzirciema ielas zobu institūta spicmaņiem, -- saremontēja tā, ka ne tikai runāt draugs turpina, arī dzied pa skatuvēm gana labi. Un, kad par Tīraini pasmejamies, saka: katram kādreiz sava muļķība izmaksā...
0
0