Kādus gadus atpakaļ, mana jaunākā meita atzīmēja mājās helovīnus ar draudzenēm. Izdekorēja istabu, es sataisīju cienastus tādus spocīgus, salēju glāzēs tomātu sulu, izdekoreju ar siera actiņām un deguniem, mutes vietā vampīra zobi-konfektes, sanāca feins padzēriens. Meitenes bija starā.
Kad pavadījām draudzenes līdz mājām, viena meitenīte, kurai vecāki bija maktem pareizie, tipa kristieši, un krita bezsamaņā jau padzirdot vārdu Helovīns vien, man pateica, ka vēlas, lai es viņu adoptēju. Viņa gribot tik pat kolosālu un saprotošu mammu, kā viņas labākajai draudzenei.