Hm, tai info bij minēts, ka uz bildēm skatījušies tie, kas jaunāki par 25... Tajā laikā, kas pēc 25 gadu vecuma, pietiekami daudz pārmaiņu. Arī tēmas pieteicējai tā statistika teorētiski ne visai atbilst. Uzskatus ietekmē vide, arī darbs. Ja tas darbs saistās ar biežu skatīšanos uz it kā standartizēti skaisto 90-60-90 ārieni, nu nekādu emociju -- līniju un formu kopums, ne vairāk. Acis? Mazliet vairāk iespaida. Sejas vaibsti -- tajos bieži jau vismaz pusi CV izlasīt. Paklausīties? Pat nav jāredz, gana jau gaitu dzirdēt, lai būtu skaidrs, ir vērts aci uzmest, vai nav. Vērojums darbībā vislabākais: bilde kopā ar skaņu. Tikko manīšu regulāru paviršību, virspusējību.. un, ja vēl kopā ar pārspīlētām ambīcijām, būs pilnīgi vienalga, kā mērīta un svērta. Un, ja trekna un vienlaikus ambicoza karjeriste vai feministe, redzu/paredzu vienīgi katastrofu. Aizraujošāk, ja interese rodas neredzot: arī šeit lielākā daļa man patiesi interesanto gan sarunām, gan saskarsmei ir tieši tās, kam nav foto... Reizēm pašam savādi tā sagadīšanās izskatās..