Teikt jau var da jebko. Un domāt var da jebko. Ka teikt, ka nav ko vilkt ir sievišķīgi, ka vazāties pa veikaliem un šopingot ir brīvdienu izklaide, ka vīrieši pamana un atceras, kas kurai kuroreiz bija mugurā, utt. Patiesībā tas ir smieklīgi. Un pavisam maznozīmīgi. Sievietei ir jāapzinās savaauguma īpatnības, jāapzinās, kas viņai piestāv, jāapzinās, kādu apģērba stilu prasa viņas darbs, dzīvesveids un stāvoklis sabiedrībā.
Nesaku, ka man patiktu, vai ka būtu kaut kas foršs tas, ko raksta Raganiņa tēmas pieteikumā, bet īpatnēji, savdabīgi ģērbtu būtni vismaz kāds pamana. Nu kaut vai ar skeptisku aci. A tādas mazpilsētu tirgus modes līmenī sapucējušās modesdāmas tikai savu pašapziņu pulē, domājot, ka nu tagad baigi modernās.
0
0