Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente un Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzeja vadītāja Vija Hodireva informē, ka šungīts ir kaut kas vidējs starp akmeņoglēm (antracītu) un grafītu – melnas krāsas blīvs minerāls, kas lielākoties sastāv no oglekļa. Antracīts dabā ir sastopams diezgan bieži, bet šungīts – reti. Mums tuvākā vieta, kur ir vislielākās šungīta atradnes, atrodas Karēlijā. Šungītam piedēvē dažādas vērtīgas, tostarp arī ārstnieciskas īpašības. No šī minerāla Karēlijā ražo ūdens filtrus, kas attīra un bagātina ūdeni – pēc dažām diennaktīm tur neesot vairs ne pesticīdu, ne toksīnu, ne smago metālu un citu kaitīgu piemaisījumu. Savulaik krievi, pateicoties šungītam, pat esot uzvarējuši Poltavas kaujā, jo Pēteris I pats esot licis zaldātiem dzert ūdeni, kurā turēts šis minerāls. Pretinieki toties lietojuši ūdeni no grāvjiem, drīz dabūjuši ātras kājas, tāpēc nekādi izcilie karotāji nav bijuši.
Šungītu iesaka lietot arī pret dažādām slimībām. Lai gan tā iedarbība līdz galam nav izpētīta, taču Krievijā minerāls ir ļoti populārs. Iespējams, ka tam ir arī nomierinošs efekts. Krievijas dziednieki sludina, ka šungīts ārstē brūces, stimulē dažādu orgānu darbību, šādā ūdenī mazgājoties, cilvēks paliek mūžīgi jauns… Ticēt tam vai ne – tas katra paša ziņā.
0
0