Tāāāā... tāāāā..tāāāā roze3 mani pavedina   

un pēc tam - iekšķīgi. to pašu, tur noteikti tāpat kā urīnā visa informācija par Tavu pumpu būs iekšā. jā, un urīnu vari uzdzert, ja esi pieradis šnabim ko dzert virsū.

haijama-x vakar dzērusi laikam?   

haijama vakar nedzēra nemaz! derētu šodien, kādu Užavas tumšo...

haijam, tad nāc takš beidzot uz to vstreču pie gulbju dīķīša... mošk TOPā ir užavnieks    

šodien? (gulbju dīķis jau gatavs?)

            pie, mīļā, pie... nu un , ka apkārt žogs ...    

trešā lapa kā nekā..

nu ja, sasch, es mēģinu sablazņīt haijamu    

bet Tu jau nesaki, vai šodien. pie sēņu diskusijas kaut kādi šodienas plāni Tev minēti, es tak nevaru vardarbīgi lauzties iekšā Tavā dzīvē..    

haijam, vardarbīgi nevajag... vajag tā maigi un izjusti             

maigi un izjusti ielauzties..          

          panes’as...

nu beidz, šis man liek domat tikai par vienu lietu, bet mēs abas esam sievietes un tam ir jau par vēlu.. (sorry, tiešam laikam trešā lapa).    

Man kopš bērnības patīk tie dakterīši, kuri mīl padarboties ar cirvi un āmuru. Viens tāds loriņš caurumoja manu snīpi až mēnesi no vietas (skolā biju pārvākusies no pēdējā sola uz pirmo, jo vairs neko nevarēju dzirdēt). Laikam jau tā dakterieni dikti mīlēja to procesu, bet man no tās adatas dūriena likās, ka smadzenes krakšķ...          Poliklīnikas vecā apkopēja, ar kuru biju sapazinusies sēžot rindā, mani satrieca ar viedu paziņojumu, ka ķirurgi un lori ir tendēti nogriest, izgriest utt. un ka šitai pataloģijai domājošam cilvim nevajadzētu tā vienkārši, kā stulbai avij, ļauties... Pēc viņas ieteiktā padoma nopirku aptiekā parafīnu un liku kompreses. Neskatoties uz to, ka dakteriene, kad par to ieminējos, bija kategoriski pret sildīšanu. Viņa bija gatava mani caurumot tālāk, jo es joprojām nevareju ne paelpot, ne normāli dzirdēt. Vispār, ja tā padomā, tad laikam tas bij tas moments mana dzīvē, kad es no avs tapu par homo sapienu...          Tāpēc pēc savas pirmās (slepenās) procedūras es tapu dzirdīga, pēc otrās sāku elpot, bet pēc trešās aizmirsu par gaimorītu uz visiem laikiem. Paldies vecajai apkopējai!          

Jā, starp citu, vēlāk es šo ideju attīstīju un savus bernu dakterēju nevis ar parafīnu, kurš ir samērā neērts, jo tek un cūkojās, bet ar uz pannas sasildītu rupjo sāli, kuru ieber kokvilnas zeķē un aizsien ciet. Ja arī tas šķiet gana ķēpīgi, tad der arī vārītas olas...          

... uzsīldīti kviešu graudi -zeķē... un sasieti kā krelle kaklā’...

... elpot garaiņus no kumelīšu tējas   galvenais dvielīt neaizmirst neuzmest uz galvas...

Izlasot Malipkas komentāru, atcerējos kaut kur lasītu joku: Nevajadzēja ķirurgu par prezidentu vēlēt, tagad visu tik griež nost    

haijam, es esmu gatava...