Nez.. kaut kad sen, sen, vēl padomju laikos, kad skolā gāju, šo dienu svinējām angļu valodas stundās tikai. Un cik atceros, tad tieši tā kā šeit - dāvājot mīļumu, sirsniņas tiem, kas apkārt, gan tam vienīgajam īpašajam, kuram visu gadu nevar saņemties pateikt, ka iekritis sirsniņā, gan citiem, kas vienkārši mīļi un labi cilvēki.
Kāpēc gan kādos svētkos tā īpaši jāsašķiro - šitam pienākas, bet tam gan ne. Kāpēc vēl papildus jāliek justies skumji tiem, kam nav tā vienīgā, bet toties ir vienkārši mīļi, sirsnīgi cilvēki, kam gribas pateikt kaut ko labu :)
Bučas tautiešiem, lai šodien par kripatiņu labāks noskaņojums :)))
0
0