maigonja juutas ir aizskartas vinjs grib tikai pornuhu pa LNT luret      

Maigoni, palasi savis tekstus...

man, kā ticīgam cilvekam, nav ne mazāko iebildumu pret Saulgriežiem. jo - Kristum dzimstot jau tika svinēti Ziemassvētki. tā sagadījās, ka vins dzima tajā naktī.
neatbalstu mācītaju nosodījumu tam, ka citi svin savādakus svētkus. līdz ticībai katrs aiziet pa savam, cits arī neaiziet. tāda ir dzīve.

hajama-s,vai tad pati cieni tādus cilvēkus kas tavā priekšā lokās un tad no mugurpuses iedur dunci..:))   

haijama   nevis sagadijas bet baznica izdevigi piemeroja datumu..   
bet tas nav svarigi..vairs..

ubīt,neiešu strīdēties katris no otra teksta izzīdīs to kas būs pretrunā viņa domām..:))))
... :))) mani diskriminē tas ka nerāda LNT pornuhas,jāskatās xxxtrīm..:)))   

maigoni, nesaprotu, kāds sakars manis runātajam ar dunčiem. ja Tev ir kāda liela personīga sāpe, man varbūt nebūtu par to jānes atbildība Tavā priekšā?

Nabaga maigonīts, Tevi gan tie krustneši ir baigi apdauzījuši, piesmējuši... ko vēl? Liecies tak mierā, neviens tev neko neuzspiež.

Ziemassvētki ir vieni no četriem lielākajiem ar Saules stāvokli debesu lokā saistītajiem seno latviešu svētkiem. Tas ir laiks, kad raža novietota glabātuvēs – klētīs un pagrabos. Rāmi un nesteidzīgi rit dienas, un tajās dzīvību ienes vakarēšana, kur darbs ir ne tikai rokām, bet arī galvai un prātam. Tas it kā ir visbrīvākais laiks, kad var nodoties garīgās bagātības papildināšanai. Tā kādreiz bija latviešu bērna pirmā skola, te bija ko klausīties, vērā likt un prātā paturēt.

Lai gan šodienas ritms ir cits, tomēr savas labsajūtas un harmonijas dēļ būtu ieteicams ieklausīties senču gudrībā. Šis ir laiks, kad atskatās uz visiem gada padarītajiem darbiem, atceras tos, analizē, un pēc tam gatavojas jaunajam ciklam, kas vēl ir priekšā. Ziemassvētki ir jaunas dzīvības, jaunas gaismas svētki pašas lielākās tumsas laikā. Tie pāršķeļ tumsu kā gaismas šautra un atņem tai spēkus plesties plašumā. Šie ir gaismas uzvaras svētki pār tumsu. Tas izpaužas daudz dažādos rituālos, izdarībās saskaņā ar ticējumiem, rotaļās, dziesmās, spēlēs, utt. Ziemassvētkus uztveram kā jauna cikla sākumu, tad rituālus jāuztver pēc principa – kā sākumā darīsi, tā vēlāk būs.   

tieši tā, maigonīt.    

..:)) no kurienas jūs ķērāt ka man ir sāpe,atkal kautko no pirksta izzīdušas,tikai ciest nevaru tādus cilvēkus kas vienmēr klanās tiem kas ir pie varas..:)))
   

Nu vienkārši skaisti, neredzu kur būtu pretrunas:    Īpaši te:
"Šie ir gaismas uzvaras svētki pār tumsu. Tas izpaužas daudz dažādos rituālos, izdarībās saskaņā ar ticējumiem, rotaļās, dziesmās, spēlēs, utt. Ziemassvētkus uztveram kā jauna cikla sākumu"   

         Es tak Godmanim neklanos...          

Svinot Ziemassvētkus, vienmēr jāpatur prātā galveno rituālu iedarbība un nevajadzētu tajos ienest svešas idejas. Citādi varam pazaudēt latvisku svētku jēgu, saturu un spēku. Varam pazaudēt latvisko identitāti, ko tik ļoti vēlas Eiropa. Eiropa nevēlas mūsu kultūras integrāciju tajā, tā vēlas mūsu kultūras asimilāciju. Tādējādi iznīcinot katras tautas kultūru, katras tautas lielo „Es”. Tāpēc pie mums tiek mākslīgi ieviesti dažādi sveši degradējoši svētki, kā Hellovīni, Lūcijas diena un citi. Kristietības biznesa darboņi mainījuši Ziemassvētku raksturu - uzspieduši tiem klusu svētku veidolu. Senajiem latviešiem klusuma un pārdomu laiks bija līdz Ziemassvētkiem. Bet paši Ziemassvētki kā gaismas uzvaras svētki pār tumsu bija ļoti skaļi un līksmi. To apliecina arī Kurzemes superintendants P.Einhorns savā 17.gs. rakstītajā darbā „Reformatio Gentis lettical”: ”Šais svētkos dienas un naktis latvieši pavada dziesmās un dejās”. Kristietība, netiekot galā ar senajām, dziļajām un patiesajām reliģijām, ko šodien bieži dēvē par pagānu reliģijām, šos svētkus piesaistīja pie it kā Kristus dzimšanas svētkiem, kaut arī kristietībā nav vienotu uzskatu par Kristus dzimšanas laiku. Tas tiek datēts ne tikai ar decembri, bet arī ar martu, augustu un septembri.
   

Visiem ar Dabas ritmiem saistītiem rituāliem spēks ir tad, ja mēs tos veicam īstajā laikā. Šajā gadā Ziemassvētki ir 21.decembrī. Saskaņā ar astronomisko kalendāru, var būt mazas nobīdes uz vienu vai otru pusi.

Kristietība šo svētku svinēšanu ir nobīdījusi uz 24.decembri, piesaistot saulgriežu svinībām skaisto Betlēmes leģendu, lai senie rituāli zaudētu spēku. Senā latvieša sētā nebija arī tradicionālās Ziemassvētku eglītes, ne arī Ziemsvētku vecīša. Tie gan ir pozitīvi jaunievedumi. Ir diskutabls jautājums, cik ilgi mūsu senči ir svētījuši šos svētkus. Folklorā vairāk ir norādījumi, ka tas darīts 3 dienas. Retāk sastopamas norādes, ka bijusi arī ceturtā svētku diena.
Jā gribat varu vēl ...                

..:))mani svētki bija 21.decembrī bet kristieši uzspiež man ka 24 .decembrī..:)))   

Senā latvieša sētā nebija arī tradicionālās Ziemassvētku eglītes, ne arī Ziemsvētku vecīša. Tie gan ir pozitīvi jaunievedumi. -
Kāpēc tieši šitie ir tie pozitīvie, bet citi negatīvie, ko? Vai drīkst domāt citādi?    

Tikai savas tautas kultūras nicinātājs var neredzēt sentēvu Ziemassvētkos slēpto, dziļo tikumisko saturu. Protams, nevar gribēt, lai mūsdienās viss notiktu kā pirms 300 gadiem.    

ubīt,tagad pornuhas Ziemasvētkos arī būs pozitīvās..:))))   

maigonis no sevis var tik pa svingu uzrakstīt , pār’ejo kopē