Kā vēlīns pīlādzītis zarā
Mirdz karogs mastā baltā, garā;
Tas vizmo, miglas vālus šķeļ,
Un dubļus sidrabo, kur ceļš;
Šī zeme mums kā Dieva sēta,
Ik latvietim pār citām svēta:
-Kaut sūri vēji sitas logā,
Pēc salnām mīļa pīlādzoga;
Kad pagurst prāts un smagas rokas,
Un dvēselē klīst šaubu mokas,
Lai ozolzara sīkstums vējā
Dod spēku dvēselē un sejā
Šeit tēvu zeme, latvju valsts,
-Tie dvēselei un sirdij balsts,
Pēc sīviem vējiem, allaž brīvs,
Plīv tautas karogs-mūžam dzīvs!
/ezītis/
0
0