Asfalt- nē, nebūs tiesa, ne visi viņi šļupst

Kas tie par medniekiem, kam patronas no zemnieku saimniecības/Ziemsvētku vecīša jāgaida. Pavirši ieroča īpašnieki, ne vairāk. :)

asfalts- provokators...

man parandža nav idejā, bet sievietes simbols un tas ir mūžīgs... Bet tu meitene neatbildēji uz visu jautājumu...

Te laikam vietā ienest spaini ar rozā tabletītēm!

Katrs jūdzas pa savam...

Mice es piedalos diskusijā, neuzbrūc jaunajiem!:))

jaunajiem...

Stop, stop... Rozā tabletītes, pa laikam šitais uzpeld. Kās tās tādas ira???

Nožēlojami

palienēts no vienas paziņas...

bred sivaj kabyly!!!!

A ja tāda sieviete kā Junona mani samīļotu, es no nožēlojama pārvērstos par pirmo puisi ciemā. Man nespīd, es zinu.

Diez vai junona to par Tevi asfalt. Bet, re, anksa sapucējās...

Cik Jums ir šaurs redzes loks
Sāciet piepildīt savas dvēselītes

Paklausieties
http://www.youtube.com/watch?v=jEHcN0...ure=relate d

un kā jaunais zina, kuri te ir citi jaunie, kuri pavisam vecie????A?

Novēlu Jums
Lai nākamajā gadā visas vēlmes piepildītos,
ņem visskaistāko aukliņu un iesien tajā mezgliņus:
mezgliņu par katru mīļu cilvēciņu,
mezgliņu par labām domām un apņemšanos,
mezgliņu par to, kas Tev visvairāk pietrūkst,
mezgliņu par... nu, to jau Tev zināt labāk.
Lai veiksmīgs Jaunais gads!!!

Desperados es tik par sevi kā jauno, a tu par ko a?

Tik daudz, ko tev stāstīt, draugs,
bez pamales nebeidzams domu lauks.
Tur pāri vēl sapņu rati brauks
un prieka un skumju vēji kauks.

Es šorīt kājās pastalas aušu
un rakstītas zeķes, lai kājas vieglas.
Rīta miglai pār lauku nolaisties ļaušu
un ceļā līdzi, draugs, tevi saukšu.

Es saulesv starus meklēt iešu,
kas rasas pilienos ieslēgti mirgo.
Pie zemes gulšos,
pa zāli velšos!

No zelta lāsēm saules krāšu,
ar sauliv pilnas kabatas vākšu,
lai pietiek gaismas visam ceļam,
lai saulevv līdzi visur, kur ejam.

Vēl zemes smaržu līdzi ņemšu
un sauju pašas zemes.
Arī tev es vienu sniegšu.
Un tad? Un tad es tālāk skriešu.

Ne par ko es smiešu,
katru, ko satikšu, sveikšu,
sajukšu prātā
un pilnā rīklē kliegšu – Es esmu! –

Līdz pusdienas laikam upmalas pļavā
ar tauriņiem dejošu.
Vēlāk zvejošu
gliemežnīcas.

Vaļā vēršu
un brīnumu meklēšu.
Katru, ko atradīšu,
tev es došu.

Un tu ņem ar roku drošu
to brīnumu, brīnumu košu.
Kad ceļojums šis būs galā,
tad citiem brīnumus dāvā.

Ik akmeni, ik ziedu, ik zālīti rādīšu,
lai garām nepaslīd acis tavas.
Vienu akmeni tev kabatā likšu
un smilgas stiebru no upmalas pļavas.

Tad vakarā, kad saulev laisties sāks,
kad pār lauku krēslas tīkli nāks,
brīnumu pret akmeni mēs šķilsim,
spožu ugunskura liesmu degsim.

Mežmalā žagaru klēpjus vāksim,
naktij siltu guļvietu klāsim,
no papardēm pagalvī spilvenus liksim
un paparžu segas virsū segsim.

tas tev mana mila

saulit... kuku, ..vēl jau šis gads nav nodzivots..

bet kāpēc aizrādi micei, lai neaiztiek jaunos?ja jauns esi, tad ko zini- varbut mice ir vēl jaunāka nekā tu šejienes džungļos?es par to, par ko tu- man ne jausmas... A?

Jāaiziet uz kapiņiem...