Nu pastāsti kādas ir tavas Jāņu svinības. Ar ko atšķiras no parasta piknika ar šašliku.

... vislabāk no līgo tradīcijām man patīk ar meitām kailām iet saulei austot rasā peldēties, un tad vēl dažiem lāgiem papardes ziedu iemeklēt..., kā jums šads rituals?

Vispirms tak rīt jāsvin Vasarsvētki

Kā Tu tos svini?

..galvenais ir vis0s caurumos saspraut bērzu meijas... un vodku bodē iepirkt, ja ļerga nav izdzīta laikus!

mēs gan i tālu aizbriduši no tā kas ir līgo, bet tas bija neizbēgami, un droši vien-navsegda

Labs ir, Leduszieds..., es pirmāk apjautāšos māju saimniekam, vai gatavs uzņemt daudzos LīgoJāņotājus un tuvākajās dienās, pie pozitīvas atbildes, informēšu arī šīs diskusijas lasītājus...

man ar intrese kā jasvin ritdiena

Zinu ka meijas, ka rauši, ka baznīca... to atceros no vecmāmiņas laikiem..

Meijas un pīrādziņus es arī atceros, bet neko citu.

Jau izsenis latviešiem Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu. Līdzīgi kā Jāņos ir meijas (dzīvi augi ar ziediem), tā arī Vasarsvētkos ir meijas (dzīvi augi bez ziediem). Saskaņā ar latviešu tradīcijām dienu pirms Vasarsvētkiem visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju. Istabās tiek ienesti bērzi un ceriņi. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku laiku.

Ticējums vēsta, ka pērkons pirms Vasarsvētkiem liecinot par gaidāmu siltu vasaru.

... šodien tak pērkoņoja visai pamatīgi..., tātad visa vasara būs silta!!!

Vasarsvētki, ko svin 50.dienā pēc Lieldienām, pēc Ziemassvētkiem un Lieldienām ir trešie lielākie kristīgie svētki, kuri ir baznīcas gadu svētku pusgada beigās. Šajos svētkos namus un baznīcas mēdz pušķot ar bērzu meijām. Ārvaldis Andrejs Brumanis Dieva vārdu apceres krājumā svētdienām "Zinu, kam ticu" uzsver, ka Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki, zināmā mērā ekumenisma un vienotības svētki. "Kā Bābele ir šķelšanās simbols, tā Vasarsvētki ir vienības simbols, " raksta Brumanis. Savukārt folkloras tradīcijā Vasarsvētkos pārņemta daļa Jurģu dienas ieražu, kas saistās ar pieguļā jāšanu. Edīte Olupe grāmatā "Latviešu gadskārtu ierašas" norāda, ka šajā dienā meitas izloka balsis dziesmās, jo tas ir piemērots laiks rotāšanai. Vasarsvētku nakts ir svētki pieguļniekiem. Šis ir laiks, kad laukos un tīrumos valda lielā sējas rosība, atlidojušie putni iekārto savus mājokļus. Laime gaidāma tajā mājā, kuras paspārnē bezdelīgas taisa ligzdas. Mājas un pagalmi pušķojami ar bērzu meijām, pīlādžu ziediem, kalmēm un citiem zaļumiem. Meijas un puķes liek pie katras gultas. Tautas ticējumi vēsta, ka Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelēs. Savukārt, ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem, būs auglīga vasara.

Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabon kašķi.

Vasaras svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs

Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi sprāgstot.

Par tām ligzdām... tad nu man laime gaidāma, jo manuprāt man bezdelīga skurstenī ligzdu iemūrējusi , jo pa krāsniņas durtiņām dzirdu stipru čivināšanu... kad māte šos baro
Uz plīts neko nupat vairs nevāru, jo negribas šos nosmacēt... bet skurstenis būs jātīra

Man izklausās, ka baznīca sev vienus svētkus piesavnājusies, kurus jau izsenis pagāniski svinējuši. Pēs Pienenes rakstītā tā var spriest.

Es vien zinu, ka daudzās valstīs ne tikai rīt, bet arī parīt, otrajos vasarsvētkos ir brīvs.. Beļģijā, Norvēģijā...

..tik-tak, Tu jautā, ar ko Ligo atšskiroties no parasta šašlikcepiena?
Nju... es vismaz parastā šasliktusiņā lielu ugunskuru nekurinu...
... ar meijām cepšanas vietu nepušškoju..
... vainagus cepējiem ar kaut kā galvās neesmu manijusi...
... līgodziesmas ar neviens īsti šslikcepšanās nedzied..
... par ugunskuru ar neviens pat vislielākajā pālī nav manīts lecam...
... un deja līdz ritagaismai tai pļava ap to grilu ar negriežas..


... nju... un par to īpašo jānunakts auru es pat nerunāju.To nevar aizstāt nieviena cita nakts.

es, visdrizak, līgosu Dzegužkalnā, tur I.Reizniece mācīs līgodziesmas.

..a ko tu vel nemāki? nu johaidī!
Ai Jānīti, ai Jānīti,
Ko tu laba mums atnesi?
Puišiem tukšas alus kannas,
Meitām ziedu vainadziņus.
Alu alu, Jāņa tēvs!
Tavus miežus izravēju;
Ja nedosi alus dzert,
Ar puišiem izviļāšu.
Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa;
Nu dzers alu Jāņu bērni,
Snīpus krūzā mērcēdami.
Dar’, bāliņ, miežu alu,
Dod Jāņam padzerties!
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.
Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Iesim iekšā apraudzīt,
Vai būs silta istabiņa:
Jāņu bērni nosaluši,
Visu nakti līgojot.
Jāņa bērni sanākuši,
Man vēl alus kocenē.
Jāj, Jānīti, apkārt kalnu,
Līdz izkāsu alutiņu!
Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Pinam kroņus, cērtam zarus,
Puškojam laidarīnus;
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutīnu.
Jānītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu,
Ne deviņi nevarēja
Smaga klaipa kustināt.
Jāņu tēvs, Jāņu tēvs,
Dod saldanu alutiņu!
Ja nedosi alutiņa,
Iešu, miežus izviļāšu.
Kalnā kāpu gavilēt,
Lai balsiņis tāļu skan,
Lai dzirdēja Jāņu māte,
Kur dziedāja Jāņu bērni.
Kur mēs Jāņa bērni
Noleksim?
Pie tētiņa alus dzert,
Pie māmiņas raušu ēst.
Laba laba Jāņa māte,
Vēl labāks Jāņa tēvs:
Jāņa māte sieru deva,
Jāņa tēvs alutiņu.
Labvakar, Jāņa tēvs,
Dosi man alus dzert?
Ja nedosi alus dzert,
Noviļašu miežu lauku,
Noviļašu miežu lauku,
Nošķinišu apinišus.

vārdus es ar zinu pulka, man ar to meldiņa noturēšanu ir grūtibas :)