Lamata, redz viņi atkal uzskata ka mums un mums līdzīgiem nav nekāda dzīve.Sūdos vien mīcāmies.😀Bet man viņi patīk, divi gaiļi un no sajūsmas kladzinādamas vesels vistu bars.

Labsrīts!
Naktī mēness guļamistabā spīdēja jo koši pat caur žalūzijām. Šorīt visam pārvilkusies spoža ledus gāle. Uz darbu braucot, centra apļos vienotrai mašīnai nācās spolēt un "juzom" braukt. 
Gaidam, gaidam ar nepacietību. Garās brīvdienas gaidam un, protams, ZS arī.
Kā uz to paskatās. Grinčs būtībā ir labs, tikai mazliet vientuļš un nelaimīgs. Nu tas Grinčs, kas filmā. Bet mums te pašiem savs sirsnīgais Grinčs- Elis. Bet kas nu kuram.

Sol, tā ir tā vieta ceļa labajā pusē, kad brauc Liepājā iekšā?

Kreisajā, Taker... kur tie 3 lielie skursteņi! Labajā pusē ir administrācijas ēkas.

Paldies sapratu, mazliet sajaucu puses.🙂

he, he... labas dienas...
atklāšu noslēpumu-vispār tā pa īstam tik tagad pieleca)
vadodies pēc mana skaistā uzvārda no vīra puses, kurš man patiešam patīk(uzvārds protams ... ), jau tad senajā, senajā jaunibā, vīru sauca bieži par- Grinčs(vīriešu dz.)... un, tad vēl tāds varonis nemaz nekur nefigurēja)... tā ka es esmu grinčiene ar vēsturi

... gatavs i-tēja, kapija un mannā putra. Ja kāds zinātu, kā par šo es sapņoju jau 3 rītus no vietas...

Un tu ar to mannā putru vari paēst?
Izpalika mana garā pastaiga, sāka līt lietus! Vispār šodien tāda pavasarīga sajūta laukā, neskatoties uz eglītēm, lampiņām, spožumiem... Beidzot man visas dāvanas arī sagādātas. Vēl tik našķi jānopērk, skābi kāposti, ribiņas, klarpa... (nez, kā Jacexam iet, vai dzīvs?)

sol, tas jau man brokastiņas ... ap 13iem dienā)))

Gada nogale ne tikai rūķošanai un dāvināšanai. Vairāk jau tāds apcerīgs pārdomu laiks. Svītras pavilkšanas laiks un nekaunīgi lielas sapņošanas laiks. Jauns plānotāja blociņš un jauni mērķi. Tā diendienā rikšojot, šķiet, ka viss jau ir, kā bija. Ka nekas diži nemainas, nekas grandiozs nenotiek, bet... gada šķērsgriezumā- tomēr irrrrr  tik daudz labu izdarītu darbu un notikumu.

... gads ir bijis un turpina būt ļoti smags (nevis ļotiļoti) un sarežģīts, kad tika pieņemti un tiek pieņemti vairāki būtiski lēmumi.bet kas ir solījis, ka būs viegli?

Dāvaniņa no kolēģes, ar kuru vispār tādas garām skrejošas attiecības, mājas izsaiņojot, gandrīz vai samulsu... )))... nu tik feina un pārdomāta))

tas, kas ir aiz loga, tā noteikti nav ziema. grinčs apēda sniegu 

Labrīt! Nekad neesmu noķērusi to Grinču aiz astes. Sniedziņš gan derēja, bet kā nu ir, tā ir. Vidējam mazbērnam šodien dzimumdiena. Atkal jāsvin. Prieka nevar būt par daudz! 
Versija te minēja par "nekaunīgi lielu sapņošanu". Ui, kā piekrītu! Un lai tie sapņi piepildās! 

Labrīt! Eli, par to dāvaniņu gan tik jauki!
Mums te ciematā ir tāds mājīgs pārtikas veikaliņš, ģimenes uzņēmums, palicis tieši tāds pats, kā senos laikos, gan izskatā, gan apkalpošanā. Viendien man vajadzēja seleriju, plauktos nekur nebija, bet saimnice tik attrauca, lai drusciņ pagaidot un aizskrēja uz dārzu pakaļ! Tad paprasīju, vai ir rozmarīns, un saimnieces vīrs tūlīt pat aizskrēja uz dārzu saplūkt! Viņi turpat, virs veikaliņa dzīvo, dārzs ir aiz stūra. Nu bet tik mīļi un forši🥰 tā vienkāršība un sirdssiltums vēl tur ir tik labi saglabājušies, tas mūsdienās ir gandrīz retums.
Tagad es tur ik pa laikam kaut ko garšīgu ienesu (mājās bieži cepu kūkas un visu ko). Kad viendien aiznesu mūsu “riekstiņus” ar vārīto pilnpienu iekšā, īpašniecei pilnīgi asaras saskrēja acīs, esot tik skaisti. Un tas bija tik neviltoti.

7sec, Tu esi tāds malacis! Es esmu galīgi slinka palikusi uz kūku cepšanu, domāju uz Zsvētkiem, bet dēls pats ceps, ..nu tad ļaušu viņam to prieku. Tā kā svinam visa ģimene kopā, tad katrs nes kādu ēdienu ( lai vedeklai nav jānošaujas..) Man tika štovētie kāposti un karpa..., tad tos arī taisīšu.
Labrīt.
Lija visu vakaru, nakti un vēl tagad... brrrrrr... +8 grādi. Pāvilostā jau pūpoli esot manīti...

... es lasīju un par sniegpulksteņiem padomāju 😃
Šodien darba balles... un, tad jau kādu brīdi miers)

Sasmējos... es kā kristāl bumbā skatījusies- ir, ir))) desu egle))), tikko foto redzēju)

Kur tu redzēji to desu egli?
Es klausījos to ’’dāmas kažokā’’ taisnošanos... man jau nemaz nevajadzēja, es jau čipšus nemaz neēdu..., bet, ja jau citi ņēma.., ja ’’nahaļavu’’-kāpēc nepaņemt..un ņēma ne jau vienu, bet grāba pilnas rokas. Fuuuu, kauns.

Tā, mīlīši, ir masu psihoze, jeb bara instinkts.