Tukšums sirdī / 60
15/11/2009 21:21 | Diskusija lasīta 13122 reizes
Viens acumirklis un klāt būs 18. novembris. Draugi prasa, vai iešu uz uguņošanu, vai dziedāšu himnu pie Brīvības pieminekļa. Divi jautājumi, divas atbildes. Jā, iešu skatīties uguņošanu. Nē, nedziedāšu himmu. Svinības protams būs kā jau katru gadu, pat pie klāta galda radu un draugu lokā, tikai iemesls svinībām būs pavisam cits. Nevis valsts svētki, bet gan brāļa dzimšanasdiena. Ir iestājies sirdī tāds tukšums gan pret valsti, gan pret himnu, gan pret visu tam piederošo. Kā teica viens mans paziņa- man ir vislabākā dzimtene, bet visbriesmīgākā valsts. Un tas ir fakts. Mani tirda viens jautājums: Cik ļoti vajag nemīlēt savu valsti, lai viņu tā izzagtu?
Nezinu vai tā ir tēma diskusijai, bet tas viss laužas no manis arā. Nevaru to noturēt sevī. Bērnībā tika stāstīts par Latvijas laikiem, mājās glabajās sarkanbaltsarkanais karogs, vienmēr tika svinēts 18. novembris, jo oficiāli brālim ir dzimšanasdiena un neviens nevarēja piesieties, ka svinam neatļautus svētkus, lai gan tie tika svinēti. Taga palikuši ir tikai vieni svētki un tikai brāļa.
Skumīgi līdz asarām
Nezinu vai tā ir tēma diskusijai, bet tas viss laužas no manis arā. Nevaru to noturēt sevī. Bērnībā tika stāstīts par Latvijas laikiem, mājās glabajās sarkanbaltsarkanais karogs, vienmēr tika svinēts 18. novembris, jo oficiāli brālim ir dzimšanasdiena un neviens nevarēja piesieties, ka svinam neatļautus svētkus, lai gan tie tika svinēti. Taga palikuši ir tikai vieni svētki un tikai brāļa.
Skumīgi līdz asarām
Atbildes (211)
Mīlē vai nemīlēt valsti,mīlēt vai ienīst māti,mīlēt vai atgrūst savu dzimto vietu,tas viss ir atkarīgs no tā kā cilvēks vispār izjūt mīlestību saistībā ar šiem ja var tā teikt objektiem.Ja milestība iet caur saprātu,sirdi un tev arī gribās atdot to labāko,piedodt ja ir misējies(nesaņemts tas labākais no šiem objektiem),tā būs patiesā mīlestība.
Ja esam raduši kā māte dod tikai labumus,aptekā (viss kas saistīts ar komfortu),valsts arī rūpējās,dzimtā vieta ir ~Baltezera vai Garkalnes villlas ... (mīlam tikai par kaut ko???????)
Es laikam abstrakti izsakos,ar to es gribu teikt nevar mīlēt tikai tad kad ir skaisti,arī neglītenis grib mīlestību..ja paši nodosim šo mīlestību(savu Dzimteni) tā patiešām nomirs aiz bēdām kā nevienam nevajadzīga.
Laikam esmu nelabojama optimiste,himnu dziedāšu sevī,jo šjaā dienā strādāšu,bet svētki man jau ir ar 10 Latvijas karodziņiem -pa vienam uz katra rokas pirksta nadziņa.
Ja esam raduši kā māte dod tikai labumus,aptekā (viss kas saistīts ar komfortu),valsts arī rūpējās,dzimtā vieta ir ~Baltezera vai Garkalnes villlas ... (mīlam tikai par kaut ko???????)
Es laikam abstrakti izsakos,ar to es gribu teikt nevar mīlēt tikai tad kad ir skaisti,arī neglītenis grib mīlestību..ja paši nodosim šo mīlestību(savu Dzimteni) tā patiešām nomirs aiz bēdām kā nevienam nevajadzīga.
Laikam esmu nelabojama optimiste,himnu dziedāšu sevī,jo šjaā dienā strādāšu,bet svētki man jau ir ar 10 Latvijas karodziņiem -pa vienam uz katra rokas pirksta nadziņa.
0
0
Es, neraugoties uz visu, esmu savas zemes patriote, es nemaz nevarētu darīt savu darbu, ja es tāda nebūtu. Tas nenozīmē, ka es skrienu ik pa brīdim ziedus likt pie Brīvības pieminekļa vai kā citādi afišēties. Man tas patriotisms ir sirdī un man nevienam tas nav jāpierāda. Es dziedu himnu saviem tūristiem, viņi parasti grib to dzirdēt, un ja man Dievs ir devis labu balsi (visu jaunību koros dziedāju), tad kāpēc to nedarīt? Visi noteikti ir ievērojuši ielu muzikantus pie Trim brāļiem, kuri katru tūristu grupu sagaida ar attiecīgās valsts himnu. Un tad, kad ir izskanējusi Marseljēza, es dziedu mūsu himnu, ragu mūzikas pavadībā 18. novembrī es ielikšu logā svecīti, kā daru katru gadu, un uguņošanu es labi redzu no savas mājas loga. Izdzeršu glāzi dzirkstošā vīna un domāšu, ka man ir sasodīti paveicies, ka šitā krīze mani nav skārusi, jo es ne no viena neesmu atkarīga un visu, kas man ir, esmu sasniegusi pati.
18. novembrī es ielikšu logā svecīti, kā daru katru gadu, un uguņošanu es labi redzu no savas mājas loga. Izdzeršu glāzi dzirkstošā vīna un domāšu, ka man ir sasodīti paveicies, ka šitā krīze mani nav skārusi, jo es ne no viena neesmu atkarīga un visu, kas man ir, esmu sasniegusi pati. 0
0
Pie tā, kas notiek valstī, mēs esam līdzvērtīgi vainīgi. Ar savu kūtrumu, ar savu domāšanu, ka kāds kaut ko izdarīs mūsu vietā. Tāpec jau mēs esam tur, kur mēs esam. (c)
Un ar savu nemitīgo čīkstēšanu Tautā arīdzan. Saka " mēs" un domā " visi citi, bet ne es. Kāda jēga no šitādas diskutēšanas??? Man arī patika Lurdas sacītais. Nav jau grūti mīlēt veiksminieku...
Un ar savu nemitīgo čīkstēšanu Tautā arīdzan. Saka " mēs" un domā " visi citi, bet ne es. Kāda jēga no šitādas diskutēšanas??? Man arī patika Lurdas sacītais. Nav jau grūti mīlēt veiksminieku...
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni