Sportu par skaistu gan nevarētu saukt,ja nu galīgi nepievēršās atsevišķiem sporta veidiem,kuru pamatā ir estātiskā baudījuma moments. Sports ir garīga un fiziska sacīkste ar sevi un pretinieku. Katrs šai cīņā nāk ar savu motivāciju un mērķiem. Tos bieži pavada negatīvās emocijas,bet tas viss ir pie lietas. Vai tad nu nepiekritīsiet,ka pat amatieru līmenī kaut ko darot,kaut vai bumbu dzenājot, kādā brīdī nav bijusi vēlme iegāzt pretiniekam pa ģīmi... ? Bet tas viss tik pat ātri arī pāriet,jo piederās pie cīņas spara un azarta.
Bet profesionālais sports tā ir ļoti liela nauda,tāpēc uzvaras cena kļūst krietni augstrāka par paša sportista personīgajām ambīcijām,tāpēc iznāk ka "v ļjubvi i na voiņe,vse sredstva horoši"...
0
0