Kolēģi, kā tur ar tiem viedokļiem, uzskatiem, pamatojumiem: kāda loģika sašust par tērpu plānumu, redzamām nabiņām, un kā Neparastaa saka, "ne tikai naba spīdēja cauri"? Jau vienreiz te iesmēju, ka arī caur pelēku trikotāžu frankokanādietes krūšugali bija nojaušami, -- man gan stipri patika... Ja damai paveicies ar gaumīgi izskatīgu Venēras pauguru... nu forši taču... Arī dāmas taču par bobslejistu pakaļējiem tiltiem lustīgas...
Nu, ne jau visām ģenētiski laimējies ar labu krūšugalu formu, dažai pat ar krūtīm pašām/to esamību nav veicies... Ļiktens...
Japāņu ātrslidotāju izlases tērpiem kaut kā negadījās ielāgot plānumu, kaifs bija redzēt ļoti smalka un precīza tumšas šokolādes toņa brūnā salikumu ar zeltu lieliskā grafikā: ietekmes gan no vecjapāņu grafikām, gan datorgrafiku stilizācijām... Mazliet gan prieks, ka ziemsportotājos nav ieskaitīta dāmu lodesgrūšana...
Ko kurš un kāpēc pamana izskatos, ja it kā skatāmies sportu? Kā dalās uzmanība? Tīšam? Netīšām?
0
0