Sabi, atklāšanu skatoties, nesaceries par daudz!
Vērīgi labāk neskaties. Jo arī Tu pamanīsi, ka TV tiešraides režisors, kurš pults pogas spieda, vairākas pārejas nopūdelēja, pat nepamanīja caurgājēju kameras priekšā, aizrāvās ar emosejas tuvplānu kanādiešu stepā, tuvplānu no operatora paņēmu tik lielu, ka varēja redzēt dejojoša vijolnieka haltūrēšanu... Tiešraides TV režisūra šiem sanāca vājāka nekā mūsējiem aizpērnajos Dziesmusvētkos, kad pulti pogāja Svetlana Rudzīte. Protams, atklāšanas rādīšanā pārāka bija Sidnejas spēļu komanda. Atklāšanas šovu, manuprāt, čempions tomēr ir Džans Dzimou/Jimou ar ķīniešu izcilo disciplīnu ķiniešu mēros un vērienos, nezaudējot ne grama domas precizitātē.
Iepriekšteiktais nenozīmē, ka šovs nebija interesants, arī jaunumi un svaiguma elementi bija, -- kanādieši pierādīja, kurai valstij patiešām ir multikulturāla ideoloģija iepret PSRS laikos piedzīvotajai muldēšanai un blefiem šai sakarā...
Kad dziedās Braiens Adamss, vienu aci atver, lai redzētu, cik nedabisks izsktās Adamss, kad iespiests oficiozā uzvalciņā, kas viņa vizuālo tēlu taisa anekdotisku.
Toties, kad savu dueta daļu dzied Nellija Furkado, turi abas ciet, cik vien cieši vari, jo citādi arī Tu ieraudzīsi, cik maziederīga Nellijas kleita iepret viņas dzīvsvaram, toties, ja ziņkāre piespiež vienu aci atvērt, tad nesabīsties, ieraugot, kā šī savērš pēdas miška kosolapij stājā, kas kontrastu ar elektrozilo prezervatīvkleiti ainavu padara vizuāli katastrofālu...
0
0