M. Jaudzems atzīst, ka pēdējos gados darbs skolā vairs nav sagādājis gandarījumu - izglītības sistēmā pašlaik pārāk lielu uzmanību pievērš bērnu tiesībām, aizmirstot par viņu pienākumiem. Par skolotāju būtu vēl turpinājis strādāt, ja nebūtu pārprastās brīvības (M.Jaudzems saka - „džins no pudeles izlaists”). Skolotājs var palūgt, lai bērns dzied korī, spēlē teātri vai sporto, bet skolēns ir tiesīgs neko negribēt. Arī mācīties var negribēt. Bērni izaug par paģērošiem prasītājiem, kuriem nav pienākumu pret ģimeni un sabiedrību. Mazpulki, skauti, gaidas šobrīd ir mazskaitliskas organizācijas, kas darbojās uz sabiedriskiem pamatiem bez valsts atbalsta.
Reti kur bērni mācās strādāt komandā, apgūst līdera iemaņas. Atmetot pionierus un oktobrēnus, atmetām arī to, kas šajā darbībā bija pozitīvs. M. Jaudzems neslēpj, ka ilgajos darba gados viņam izveidojās ieradums - pedagogs audzēknim ir respektējama persona. Tas, ka pašlaik skolēni to neievēro, traucējis turpināt darbu skolā, tāpēc viņš pieteicies konkursā uz SIA „Jēkabpils sporta centrs” sporta darba organizatora amatu.
0
0