es turos pie viedokļa, ka, lai smuki nokniebtos, vārdu jau nu paprasīt vajadzētu, nu nav smuki uzrunāt - ei tu, ejam uz migu...

neko nevajag uzrunāt... dažreiz sanāk ar klusējot...

..ejam uz migu..nu, bleee...

...

panjem taa nemanot aiz rokas un ved sev liidz.. 
Tik romantiski.. un bez vaardiem..

vot, silvis man saprot..a, ta -ejam uz migu

ak, tas pieskāriena baudas mirklis... kad alksi glāstus..skūpstus))))

... tā ir tiekšanās pretī nezināmajam..gandrīz kā eksperiments..kā risks...

... tikai tāds vājuma brīdis... ))))

nu jā, vājuma brīdis noteikti ir jāizmanto, nekad nevar zināt, kad atkal uznāks

kaa jau teicu - pirmajaa reizee tu nekad nezini, kas buus.. 
un dazhreiz tieshaam labaak ir "nepaziit" cilveeku - nezinaat, ko vinjsh lasa, ar ko nodarbojas, kas vinjam garsho, kas saap un par ko jaadusmojas -  tiira lapa un tikai sajuutas, no konkreetaa briizha.

a šitais laaaaaabs ...      

un pēc tam:

... uz migu
ideāli, vai ne?

svilp... bet, tieši tā ... mēs augam... un līdz ar mums aug mūsu vēlmes..izjūtas..mūsu konforta zona)

Jā, silv, citreiz iepazīsti un - čuš vien ir...

ejam uz migu

aber zeksis pirm pazīšanās labs bij

lūk, vieda doma iekš vakara!!!... labāk jau iepazīt..lai aiztaupīti to..čus vien bija)

Kā ta, ka labs! 

erotik tieshi otraadi - panjem piedziivojumu, izbaudi mirkli un peec tam dodies savaa dziivee, nedomaajot par to, ka vareeja buut chushs.

njā... vājuma brīdis... ir sava daļa taisnības... ir..ir...