Patiesībā jau nevienu neinteresē kas notiek ar mani. Pat sievieti, ar kuru dzīvoju kopā. Vienkārši palasīt, ierēkt, pasmieties.
Piemēram vakar.
Skaists rīts. Piedāvāju aizbraukt uz Siguldu. Labi, viņa saka, bet pirms tam uz tirgu, jo grib lētus ikdienas apavus. Labi. Aizbraucām. Neko nevar atrast. Viņai tāda mode vēl- paņemt rokās to kas nepatīk un pateikt kaut ko riebīgi. Es saku tak skaties to kas patīk. Beigās es vainīgs jo kopā ar mani neko nevar atrast. Un viss. Visa sigulda izpalika. Atlikušo dienu viņa ieslēdza absolūto vienaldzību. It kā manis nav vispār.
Saprotu. Nevienu, nevienu tas neinteresē. Bet goda vārds es nesaprotu kas notiek tās sievietes galvā!?
0
0