Mēģināšu kaut ko piebilst no attiecīgās vecuma grupas vīrieša redzes punkta.
Pirmkārt - novecošana ir objektīvs process, kam visi esam pakļauti, ar visām no tā izrietošajām sekām.
Tik tiešām jāatzīst, ka ar vecumu seksuālā vēlme un arī fiziskā varēšana samazinās. Atceroties manu pieredzi 25-30 gadu vecumā, jāatzīst, ka daža laba situācija man šodien liktos vienkārši nepieņemama...
Tomēr, ja vīrietim ar vienu partneri viss ir kārtībā, bet ar otru nesanāk, tad nekādi nevar runāt par fizioloģisku impotenci. Acīm redzami, ka te problēma rodas galvā un šīs problēmas risināšanā ļoti var līdzēt mīloša sieviete, nevis dakteris.
Brūkas minētā partneru maiņa ir stipri vienkāršota pieeja problēmas risinājumam pēc tautas teiciena principa, ka "svešās rokās vienmēr stingrāks". Jā, ar jaunu partneri uz kādu laiku tiešām piedzīvojuma piegarša dos papildus stimulējošu impulsu. Un tās partneres mainīt turpina vīrieši, kas nevar atrast pietiekoši mīlošu un saprotošu sievieti.
Ir arī loģiski, ka ar vecāku vīrieti mazāk sievietes gribēs veidot stabilas attiecības. Īsu piedzīvojumu vēl var, bet īstas attiecības, kad jāsāk partneri saprast un atbalstīt... Priekš kam, pasaule tak pilna ar jaunākiem! Un vīrietim atkal jāturpina meklēt.
Tādēļ, mīļās sievietes, gribu teikt - ja vīrietim stāv uz citu, bet uz jums nē, tad tajā vainot tikai vīrieti būtu galīgi nepareiza pieeja, vajadzētu kopīgi atrast trūkstošos stimulus laimīgai seksuālajai dzīvei.
Un vīrietis nav tas dzīvnieks, kam galvā nekas nenotiek. Ja esat radušas, ka vīrietis ir gatavs seksam jebkur un jebkurā laikā, ar gadiem tas var tā vairs nebūt. Un tas vēl ne tuvu nenozīmē impotenci medicīniskā izpratnē.
Vairāk visiem patiesas vēlēšanās savu partneri darīt laimīgu!