Visās garajās te runās viedokļi lielākoties paši nogrozījās, vai dažas arī izgrozījās ap viedokļiem, kas saistās vienīgi ar patikšanu, vēlmi patikt un pašsajūtu... Pašas zinātājas sava kūtruma, gribaspēka trūkuma, pašpietiekamības dēļ utt., utml iedvesmo pašas sevi un pierunā apkārtējos pie sava svara attaisnošanas: nav svarīgi, vai par mazu, vai par lielu. Moderni, ļoti toleranti skan: pieņemiet, kāda/kāds esmu. No citiem paģērēta tolerance -- smalki... Taču svara nobīdes no optimuma organismam kaitē, -- kaitē, ja svara par maz, kaitē, ja svara par daudz. Ārsti un kilogramiem zāļu, -- tās ir nobīžu izmaksas naudā, lielākas par naudām, ar kurām pietiktu sevis disciplinēšanai.
Vai tā nemaz nav, Pekausīši? :)
0
0