PA-A-A-ALDIES, Night!          

tieši tā. man bieži vien pietiek ar pāris teikumiem diskusijās, lai būtu pilnīgi vienalga, cik ļoti pievilcīgs būtu vīrietis - nemūžam ar viņu pie tējas glāzes nesēdētu. un otrādi - var pateikt tā, ka ir vienalga, kāds viņš izskatās, mīļums pa acīm un ausīm spraucas laukā.
bet var jau būt, un laikam tā ir, ka vīrieši sievietes vairāk pēc ārienes vērtē, nekā mēs viņus.

sabiedrībā slaidās izskatās labāk.. gultā labāk izskatās seksīgās un viņas Netiek svērtas :)

Man jau gan šķiet, ka arī sabiedrībā labāk izskatās tās, kuras smaida un ir ar dzīvi apmierinātas, neskatoties uz tievumu vai resnumu...    

kur dumpigais lai pasacitu rezumē   
vispar jau liekas ka neizsķirts   

Marīns, nu man galīgi nav no svara kādi še sievišķi grozās, tos lai mēra, sver un apskata vīrišķi... Man ar orienteišen līdz šam probļemu naf bijis...
Es tik vien kā minēju sakāmvārdu... nu sorry, ja latviešu tautai tie šādi... un izteicu subjektīvu viedokli kādi puisieši man patīk... lai arī cik mīļš spētu būt tāds pa-vieglāks un pa-mazāka auguma bikšainis... Laikam netradicionāli, bet man rī drusku vairāk patīk ar acīm nekā ar ausīm...
Parasti mēdz teikt ka sievietes mīl ar ausīm, bet tas nav par mani...    

               bikšainis...
kaut kas traks   

ixxi neesi nemaz tik netradicionala man ar ar acim patiik      

dajana, es esmu pamanījusi tādu lietu, ka ja paši nefokusējamies uz kaut ko, bet vienkārši baudam vakaru, izklaidi, seksu vai pastaigu pa parku, tad neviens, pilnīgi neviens arī neko nepamanīs!
protams, ja seiviete pati koncentrējas uz "arprāc! man liekais svars, riepas tur un šur un celulīts un nezin kas vēl!" tadloģiski, ka arī citi to pamanīs. tas ir kā uzrakstīt plakātu un staigāt ar to pa ielu augstu paceltu.

es te bik ne pa tēmu, bet man bija tāds gadījums vienā baļļukā. kopā ar draugu bijām uz balli. man kājās bija melnas zeķubikses. nezinu, kurā momentā man tās saplīsa, bet esnepamanīju. rezultātā var teikt visu vakaru laikam nostusējos ar saplēstām zeķēm. beigās protams man bija jāpukojās uz draugu, ka viņš nepateica. bet šis dievojās, ka nav vispār to pamanījis. arī citi draugi, kas tur bija, bija lielā neizpratnē par saplēstām zeķēm.

tā kā nevajag pašām ieciklēties uz to, kas liekas citiem varētu nepatikt un neviens to nepamanīs. bet toties pamanīs, cik jūs esat foršas, jautras un dzīvespriecīgas    

Mani savs svars īpaši netraucē. Mani tikai reizēm tracina sievietes, kas par to vien runā... Esmu gan ievērojusi ka tās īsti apaļīgās ir traki sirsnīgas un jaukas namamātes.

Bet, ja kādā korporatīvajā ballītē sievietes atnāk mini vai mikrosvārkos, veči vienalga ilgāk šajā pasākumā uzturās, un kaut 100 vai 1000 būtu dvēseles skaistas vai nesmukas.

Enni, es jau par to teicu 4 lapas noslēgumā, tad karmela mani klusināja, ka tie esot mīti, kurus izdomājuši apaļie cilvēciņi...    

vilks-v, nav vajadzīgi miņuki, pietiek ar labu šķēlumu...    

night... te iet runa, ja vari sadzīvot ar savu augumu, tad viss ok. Ja sāk justies slikti, tad par to jādomā. Un tā sliktā jušana ir tīri personiska, nevis lai kādam patiktu. Es tā domāju un vismaz man tā ir.

vilkam patīk mini   

Jā, night, tieši tā! Ja sieviete pati labi jūtas ar savu svaru, lieko vai pietrūkstošo, tad viss ir kārtībā. Un faktiski jau vīrietim, normālam vīrietim, ir dziļi pie vienas intīmas vietas, ka sievietei, kuru viņš mīl, ir kāda tauku kroka vairāk vai mazāk. Bet ja viņam tas ir tik ļoti svarīgi, tad jau jādomā, ka kaut kas nav kārtībā - vai nu razmīlējis to savu sievieti, vai arī tāds narciss vien ir, kuram sieviete kā greznumpriekšmets vajadzīga. Es arī lielāko daļu sava mūža esmu stresojusi par vienu vai otru sava ķermeņa daļu, kura man nepatīk, un tikai tagad beidzot esmu dziļā mierā ar sevi. Un noteikti tāda es patīku citiem cilvēkiem labāk kā jaunībā, kad īstenībā biju gluda un tieviņa, bet sevī ierāvusies dēļ saviem iedomātajiem trūkumiem.

Man patīk krievu filmas - aktrises ir sievietes iz dzīves, nevis uz diētām tupošas un plastiskās operācijas taisošas. Un paskatieties tik uz šīm aktrisēm - vitāla spēka pilnas!!! Sievietei pati daba ir devusi "formas", ar tām viņas atšķiras no vīriešiem. Un tieši atšķirīgais izraisa interesi:)))

Nu ja to es laikam neizlasīju... Tā sāls man liekas tajā - kā cilvēks pats uztver savu tievumu vai resnumu. Ja viņš nepārtraukti par to cīnās, tad viņš kļūst vienkārši garlaicīgs. Un gulēt blakus tomēr ir foršāk stipram un siltam ķermenim nevis skeletiņam...

Kas uzvarēs, kur uzvarēs? Kur notiek kautiņš?          

Mini, mikro vai dekoltē- kāda atšķirība. Ja pretī šēž skaista sieviete, kurai tas vien ir prātā, ka man jābūt gatavam kaut uz galvas dancot viņas uzmanības dēļ- nu tas gan besī. Besī arī tas, ka vienmēr jau arī atrodas tādi, kas turpat’’as būs gatavi kaut uz galvas dancot.

Tad piecelies, saki alivedeci un soļo prom. Kāpēc jābesās?