Paskat cik ixxi ilgi domaja atbildi, smagi tev tantuk, pavisam smagi.

Valet, vai Tu vairs neesi jauks?

es gan vēlētos piederēt un kādu, kas pieder man, bet tas jau tikai rozā briļļu stadijā
bet vai ku labi

sau-liiii-te malacīte :)

Īslaicīgāks vai ilgstošāks emocionāls stāvoklis.

dumpigais | 24.01.2015. - 01:24:03

sau-liiii-te malacīte :)
saulīte, Tev patiešām actiņas maliņā???

Protams, ka visi psihologi un daļa tautiešu kliedz vienā balsī, ka "neviens nevienam nepieder", kas nozīmē, ka laikam visi drīkstam dzīvot, kā vien ienāk prātā, - bez kādām garantijām, uzticēšanās, paļaušanās uz otru... vai ik dienas esot gatavam, ka otrs, brīvību mīlošais, jebkurā brīdī nozudīs bez pēdām?
Parasti ir tā, ka ES esmu tas (tā), kas nevienam nepieder, bet- ja to iedomājas tas otrs, tad vairs tik forši nav.

Nepieder jau arī, nemaz nav jākliedz par to, kā ir. Un garantijas dzīvei neviens neizsniedz. Māku dzīvot mācās visi, bet vai iemācās??? To rāda laiks. Cits vecumā kļuvis par burkšķošu un neapmierinātu večuku, cits gandarīts par nodzīvoto.

Man gan ir virkne cilvēku, kuriem es tomēr mazāk vai vairāk piederu (un reizēm man tas nemaz nepatīk), jo es šiem cilvēkiem esmu devusi netiešu solījumu, ka viņi ar mani var rēķināties. Tas man neliedz baudīt pietiekami daudz brīvības. Kritērijs, protams, ir katra paša sirdsapziņa un kultūras līmenis, ko un cik daudz "brīvības" (ar un bez pēdiņām) varam atļauties.

pase a nav jūsu-valsts īpašums!sev a jūs nepiederat!valstij!a valsts jūs var slaukt kā grib un ja nepatiksi i būrī ieliks!

Batka- tas patiešām tā ir

Manuprāt, (subjektīvi) starp piederību un rēķināšanos ar otru, NAV liekama vienlīdzības zīme. Tās ir divas dažādas lietas.

Ja piederību kāds saprot tā, ka var ar otru cilvēku izrīkoties, kā vien ienāk prātā, un par to nekas nebūs- tādā nozīmē gan laikam nevienam nepiederu.

es atkal domāju, ka visu nevajag uztvert tik tieši par to piederēšanu..

Tad jau jājautā autorei - par kādu piederēšanu viņa domā???

Nu diez vai autore būs domājusi piederību "bērns - vecāks", drīzāk jau par partnerību iet runa.

Nu manas pirmās asociācijas ir, ka šeit varētu būt runa par partnerattiecību / savstarpējo piederēšanu...
Nu var jau teikt, ka pieder, bet faktiski nekas nepieder. Ir vienīgi pienākums / atbildība un  savstarpējā attieksme.

Manā skatījumā- ir viens cilvēks, kuram nu es piederu un piederēšu visu mūžu- tā esmu es pati. Pārējās " piederības/nepiederības"- tās ir izvēles-- vai es vēlos kaut ko darīt, nedarīt, būt, nebūt - kaut kur, ar kādu..-vai nevēlos. Ja izvēlos pildīt kaut kādus uzdevumus, uzņemties par kaut ko vai kādu atbildību- tā ir mana izvēle, nevis piederēšana.. ko saņemu pretī- cits jautājums, -- svarīguma sajūtu, nozīmības sajūtu, vai - iespēju uzsist sev uz pleca- ai, da moloģec... un pamatu pamatos- pieredzi.

babuli 

... kāpēc tauta.lv ir tik stagnātiska un nevar pievienot opciju " like" vai " unlike" gluži kā facebook vai draugiem.lv diskusijās.. ???