vakar izlasīju vienu labu dzīves atziņu, to gan varētu attiecināt uz visu ko, tajā skitās arī uz seksuāli izslāpušajiem, izmisušajiem un visa cita veida meklētājiem.
"nereti dzīvē gadās tā, ka izvirzām mērķi (izdomājam, ko gribas), pēc tā tiecamies, bet neparko neizdodas to sasniegt (piepildīt vēlmes). un tad, kad esam atmetuši ar roku - sak, nevajag ar! - viss iekrīt rokās pats.
pieķeršanās mērķim rada sasprindinājumu, sasprindzinājums samaziņa "peldspēju"pa dzīvi un līdz ar to arī mērķu, vēlmju sasniegšanu. te jāatcerās Ošo līdzība par to, ka dzīvs cilvēks, iekritis upē, nereti noslīkst, bet noslīkušai peld pa virsu. dzīvais pretojās upei, ir sasprindzis, tāpēc grimst, bet mirušais nekam nepretojas un neko negaida - tāpēc peld pa virsu!
nākamais jautājums varētu būt - bet ko darīt, ja kaut kas visu laiku dzen uz priekšu, liek kaut ko gribēt?
atbilde ir - nevajag nekur iet un ne pēc kā dzīties. vajag apstāties un ļaut esībai būt. šādā stāvoklī viss atnāk pats par sevi."
morāle: jo vairāk par kaut ko iespringsi, jo vairām melēsies apkārt un ieciklēsies uz konkrēto domu, jo mazāka varbūtība to dabūt