Tad kad atkal pīles kliedz, tad kad atkal neaizmiedz... tikai mēnesnīcā!!!

nāk vasara ... visērtāk ir seksot nūdistu pludmalē : pirms nevajag izģērbties un pēc nevajag apģērbties..,

Tik dvielīti paklāj, lai smiltis dibenā nesaiet.

... pēctam jau var ieiet ūdenī, pekelītes paskalot...

mandaloškas sauc...

mmmmm, perfekts sekss - karsta tveicīga diena, siena talka, sviedri tek, bet pie pamales melni mākoņi, un tad drīz sāk līt, no zemes ceļas tvaiki, lietus līst ar lielām lāsēm, peļķēs lieli burbuļi, lietus nav vis auksts, bet patīkami veldzīgs, mmmm

un te viens mans sens garojums (kaut cik mīlestības ūdenī):



Lietus spēks un nespēks

Pār taviem pleciem
Lietus lāse lēni slīd,
Ar acīm izbaudu tās garšu.
Mans skatiens apstājas
Un satiekas ar tavu...

Man pietrūkst spēka atteikt sev -
Tik varu padoties
Un nogrimt tavās acīs,
Kas ir tik dziļi dzidras,
Kā šobrīd debesis.

Šīs vīrišķīgās maigās rokas
Ielej jūtās manās
Saldu ziedputekšņu straumi.
Elpa mana virmo kairi
Un aizvien vairāk kaut ko vēlas.

Tevī piedzimst nenovaldāms spēks.
Tu ienes manī jūru,
Kas ar katru vilni
Bangot spēcīgāk sāk,
Un paceļ abus mūs mākoņos…

Putojoši viļņi mūsos plūst,
Paisums ar bēgumu mijas.
Un neatšķirt vairs –
Lietus lāse tā tava vai mana.
Tikai lietus pār mums līst un līst…

Bet mūsu spēcīgās uguns liesmas
Tam nenodzēst vairs...

(sol’vita)

fu un siens petene spraucas...

mersedes, kad sāk līt, tad no siena pļavas visi sen aizlasījušies, dzejolī nav ne miņas no siena
tikai silta āda, salda lietus lāse, kas neļauj atteikties no kārdinājuma pat labi audzinātai meitenei

piedod, piedod, taas bij jauki, tik tālāk nebus jauki

kā man šitādas peršas riebjas... nu ja, bet katram savs...

tak nelasi, blee, man neinterese ka tev riebjas

elizabet man jau liekas, ka Tev riebjas ne peršas, bet viss, ko pasaku es
bet, visu cieņu Tavam profilam un gadiem, tamdēļ, kā jau viendien teicu neuzvelcies,
it īpaši nezinot mani kā cilvēku

cien.kundzes... dzeja ir dzeja, bet šitā ir perša...

mersedes, nu nelasi, kas mani neinteresē... oki...

spragušas aizpagajušo gadsimtu doršas mani nu akurat garlaiko. SAULĪTE, raksti droši man patik

eh, ienāk tautā pēc smagas darba dienas, i nav ar ko parunāt
vispār ne par tēmu, bet kurmītis pazudis un nafff man ar ko par jutekliskām lietām pavāvuļot,
vai tiešām nevienu tas neuztrauc!!!?, ka krotiņš puis pazuds, (ceru tik, ka tas mans sapņu puis atkal nekļūs greizsirdīgs)

eh, aizlaidīšu es ka uz dragreisu, atraušu nervus, i dusmas pazudīs, i satraukums, i adrenalīns pacelsies

doršas mūžam dzīvas... un iepūt man

mersedes, speciāli Tev kādreiz vēl kādu peršu uzmetīšu, tagad gan mašīna un ātrums

tagad uz dragreisu?... tak peec stundas uz gultu!

svilp, netici visam, ko raksta...