Nezinu, kur tu redzi te mačo... Konsultāciju tev varēs sniegt pati dzīve, es tikai varu padalīties ar savu pieredzi. Nē, var mīlēt sievu, būt laimīgiem, bet brīžiem kārdinājums ņem virsroku. Var jau tam turēties pretīm, bet kādreiz paslīd arī kāja. Kāda nu kuram ir pieredze, man nav iebildumu pret precētām, ja satiekos un viņas ir laimīgākas, vismaz uz to mirkli, un nekarās kaklā. Man taču skaidri ir rakstīts, ko meklēju es, lai arī manā dzīvē viss ir kārtībā. Un nav tādu mačo, ne arī princeses, jo ir lietas, kas notiek pašas par sevi, un varbūt kādreiz ļauties dzīves plūsmai, nedomājot, vai tas ir tik pareizi. Jaunībā, var izniekot savu dzīvi, bet gadiem rietot, gribās vēl ko paņemt jauku no dzīves. Protams nesāpinot otru, ja viņš ir to vērts, bet cik patiesībā ir laimīgu pāru? Protams katrs sevi cienoš, bet kā ir labāk eksistēt, vai dzīvot? Katra cilvēka dzīvē ir posma, vai nu iet uz priekšu, vai palikt kur esi... Lai tev visu paskaidrotu no sava skatījuma, man nepietiks papīra, tāpēc paliksim katrs ar savu dzīves pieredzi un skatījumu. Un ne jau vienmēr pārguļot ar citu, mēs jūtamies gandarīti, un tad kādu laiku ir miers... Kā dziesmā-Nekur nav tik labi kā mājās. Bet ja ģimenes dzīve ir elle un otra puse tikai, kā materiālais atbalsts, nekas vairāk-tad paldies nē... Un ar laiku sāc saprast, kad seks ir tikai piedeva, visam pārējam un ģimenē aprodam viens ar otru, un gribās citas izjūtas... Tas ir tikai mans viedoklis, bet katram ir savs skatījums...
0
0