temats atgādina veco aņiku par jauno lauku meiču, kura gāja pie mācītāja grēkus sūdzēt. Viņa saka - Tēvs, esmu gŗēcīga un izvirtīga būtne :( Draudzes ganam jau ausis saspicējas, jo meitene forša - piens un asinis! Kas nu būs par stāstu? Šis mudina, lai stāstot vien droši! Meitene stostās, ka šai kauns stāstīt. Šis tik drošina, ka tam Kungam visu varot teikt bez kaunēšanās. Nu šī stāsta ar - Vakarā, kad eju sienaugšā gulēt, man tāds savāds nemiers iekšā un es nevar aizmigt. Mācītājs jau paliek pavisam nemierīgs, pat sviedru lāsītes izmetas. Nu, nu - kas tālāk? Tad es novelku kreklu un palieku pavisam plika..Nu, kas tālāk - a šim jau rokas viegli sāk drebēt, kad par to iedomājas, kāda viņa tur plika! Un tad es paceļu ciskas augšā un ar pirkstu... Nu, nu - tālāk! ..un rīvēju sev kājām pirkstustarpas un tad neķītri ostu pirkstus
0
0