vasara... pareizi...

Nu, ja...
Tāpēc sievišķīgas sieviete nekad nerakstīs: "izārdi mani... izplēsi visas oderes" ( (c)- Staburags), bet, ja vēlēsies seksu, tad to sarī dabūs, taču ar daudz sievišķīgākiem un smalkākiem paņēmieniem...
Kaut gan- mīļoto vīrieti var arī pievilkt aiz šlipses...

vasara... Tev patīk mani teicieni, !!!!Tevi slēpjas šis dēmons... !!!!! tas dēmons ir daļa no Tevis... !!!! Atbrīvo šā dēmona enerģiju... nesāpini sevi... izjūti sātu... un varbūt pat kādreiz iedosi šim dēmonam vārdu - staburags...


un vēlpiebilde: apzināties savus dēmonus, es sacu pazīt sev

Ka tik ne ar.

vasara... un vēl sex jau var būt dažāds... Tu taču nevēlies trulu un pliekanu sexu, kā latīņamerikāņu daudzseriju mīlas filmās... ?

vasara... un atkal veca patiesība... caur vīrieti runā Dievs un sieviete sevi atpazīst... viņa sajūt sevi, viņa apzinās sevi... viņa ir dzīva...

Man ir tas, ko es vēlos.

staburags uz sava viļņa...

vasara... un kas tas ir tāds... ja Tu to baidies nosaukt vārdā...

Tā ir tikai tava hipotēze, ka baidos.

agita44... man smadzenes strādā kā rādio viļņi... klikš... un es pārslēdzos uz cita rādio vīļņa... es visu laiku esmu rādio viļņu iespaidā... šī ir tikai populārā pārraide, kurā es vēlos ieviest analītisku būtibu... runāt ar klausītājiem, bet tie klausītāji tādi kautrīgi

vasara... tad ievelci elpu un saki... pārvari sevi... nekā personīga, kā alkoholiķim ir jāparvar sevi un skaļi jāpasaka - es esmu alkoholiķis

Tautieši, uzlāpiet tak staburagu, neredzat, vai, ka cilvēciņam grūši ...

raimondsxxx... tu kļūdies, man tāda profisija... runāt..

aha... nu jau es sāku izprast Tavus domu gājienus ... un tas viss nosaucās viena vardā... kādā, neteikšu...

agita44... bez noslēpumiem... es nebaidos no sevis...

par tādiem saka, nedod ēst... iedod parunāt... tas tā, maigi teikts sprediķotājs...

Staburag.
Neko nevēlos parādīt un pierādīt publiski.
Man nav vajadzības šādas darbības, lai spodrinātu savu tēlu.
Man tāpat ir labi.

Meitenes, meitenes jūs bēgat pašās no sevis, jūs pašās sevi apzogat... jau pats fakts, ka mēs visi esam šet, norāda ka ir kaut kas tāds ar ko sevī esam sevī paši neapmierināti, (un tas ir fakts) ka mums katram ir kaut kāda tumša puse, kurā mīt mums nezidāmi dēmoni... Es esmu vērojis daudzas diskusijas un pamanijis, ka visvieglāk ir cilvēkiem runāt par citiem, cilvēkiem itkā uz cita rēķina grib paslēt sevi, nerādīt citiem kas, viņā pašā slēpjas... man liekas ka es cenšos katram pievērt uzmanību pašām sev... atklāti sakot man kaut cik, kāitina tas ja cilvēks tikai citus redz, pie tam vēl sliktā nozīmē... Prozaiski izsakoties... es piedāvāju katram pašām nodarboties ar savas dveseles aprūpi...

Izskatās, ka kāds te ir visviedākais, visgudrākais un vislabāk zina, ko citi grib vai domā...