Jā, smaga diskusija... Bet es esmu par to, ka arī pēc šķiršanās bērnam jābūt abiem vecākiem, neskatoties uz to, ka bērni lielākoties paliek pie mātēm. Tas, ka neesi vairs vīrs savai sievai, taču nenozīmē, ka neesi tēvs savam bērnam - un pilnīgi vienalga, kāda iemesla pēc ir notikusi šķiršanas, vai vīrietis aizgājis pie citas, vai sieviete atradusi citu. Bet dzīvē iznāk vairāk saskarties ar to, ka tēvs skaitās tikai vārda pēc - zobus sakodis maksā pēc iespējas mazākus alimentus, bet ar bērnu satiekas labi ja reizi mēnesī. Vai arī tikai pa dzimšanas dienām. Droši vien jau ir arī tēvi, kas arī pēc šķiršanās vadā savu bērnu uz nodarbībam, katru dienu piezvana, brauc kopā ceļojumos, painteresējas, vai nav vajadzība kaut ko nopirkt... Nu vārdu sakot - pilda savus tēva pienākumus no sirds. Bet lai cik tas nebūtu skumji, es tādus nepazīstu... Lielākoties tiešām sievietes audzina tos bērnus tikai un vienīgi pašas. Un tad nav arī jābrīnās, ka cilvēks, kuram ir tieši tāda situācija izveidojusies, uztver to ļoti personiski. Tas par Haijamu.
0
0