Es tiešām dzeru ļoti reti un maz. Bet ir bijuši ļoti smagi piedzīvojumi, parasti no kreņķiem. Tad jau iepriekš zinu, ka būs līdz kājai. Tā arī pasaku, ka piedzeršos, jo ir tik čābiski ap dūšu, ka dzīvot negribas, bet nespēju pat asaru izspiest.
Vienā tādā reizē sataisījos doties uz mājām, tipa ar autobusi. Pulkstens pāri pusnaktij, autobusa neviena. Stāvu uz ielas, turos pie mājas sienas. Laist vaļā nedrīkst - kritīšu un tad būs jārāpo (cik drausmīgi to apzināties, bet izdarīt neko nevar - pilnīga bezpalīdzība). Tā nu stāvu, turos un štukoju (ka nu ir podi). Tā nu mani savāca garām braucošs puisis - ierāmēja mašīnā, aizveda uz mājām, pajautāja telefonu un nākamā dienā vēl pazvanīja, apvaicāties kā ar veselību. Bet sekss... Pat nezinu, kādā ķunķī man būtu jābūt, lai es parastītos uz ko tādu. Ja nu vienīgi pilnīgā komā!
0
0