nē, lai vienotos par to, vārdi nav vajadzīgi. taču - ar laiku ar konkrēto mīļoto cilvēku izveidojas savi koda vārdiņi, kas liek par To iedomāties jebkurā vidē, jebkurā sabiedrībā un situācijā. un tādējādi dot kādus impulsus, kurus smuki var sevī panēsāt un attīstīt līdz piemērotam brīdim. neteikšu, kādi bijuši man, bet tie var būt absolūti nesaistīti ar kādām seksuālām vai vienkārši kopīgam darbībām. kaut vai kādas pilsētas nosaukums (piem., Losandželosa), kaut arī neesam tur bijuši ne pa vienam, ne kopā, bet jebkurā sarunā ar kādu citu mierīgi iepinams. bet signālu saņemu es, kaut viņš runā ar savu paziņu.. un viņs zina, ka ir man to signālu devis. tas ir forši.. bet tā nav vienošanās, tā ir tikai spēle.
un es te nestāstu kaut ko tādu, ko neesmu piedzīvojusi.
0
0