Ok. Palasot tepat Miegaplaci, nevar nepamanīt tekstus par "rociņas virs sedziņas"... bieži, akcentēti, daudz. Tad nu jautājums. Vai tiešām kāds pats tā ir bērnībā ticis strostēts un audzināts? Vai kāds reāli tā šobaltdien saka saviem bērniem, mazbērniem. Vai saka tā saviem audzekņiem bērnudārzu grupiņās?? Un vai joprojām, atbilstoši labākajām padumjo laiku tradīcijām un tradicionālajām reliģjām, kā teikts tēmas ievadā, pieskarties sev ir apkaunojoši, neglīti, slēpjami, nosodāmi? Vai tiešām savs ķermenis joprojām ir tabu?
Es jau neko. Man tikai patīk gulēt ar segu līdz zodam
Kailai. Bet apsegušamies.