Te nu ir tā dilemma... Sievietes krāso lūpas, matus..ģērbjas skaisti, reizēm izaicinoši.. koķetē..lieto dārgas smaržas..
Tas viss, lai pievilinātu vīriešu dzimuma uzmanību.
Tā ir sensena vairošanās instinkta radīta uzvešanās..

es domāju tā, ka sieviete ir mierā pati ar sevi to pamana ari vīrietis... un tad nav jāiztaisās speciāli ... ja viņa pārlieku cenšas, tātad kompleksi un pašnovērtējuma problēma, kas ļoti izplatīta... šodien vāji un ģļēvi vīrieši iedzen kompleksos sievietes, jo baidās ka viņas pilnīgi labi tiek galā bez bikšaiņiem... bet labi, ka tomēr vēl palikuši tādi, ka spēj atkal sievietei atgriezt pašapziņu... JO, KATRA SIEVIETE IR ĪPAŠA AR TO VIEN KA IR SIEVIETE...

Ja sievietei apakšā ir superīga veļiņa, vienalga kas viņai tur ir pa virsu, viņai pavisam cita stāja un iznesigums. Jūtams tāds "noslēpuma" plīvuriņš, - man ir noslēpums, bet jūs parto neko neuzzināsiet. ui, skaista veļa tas ir valdzinoši, pat ja to neredz..

Aplausi! Tikai tā!

Mans novērojums ir, ka sievietes cenšas pucēties un "smukināties " ne tikai dēļ vīriešiem, bet gan dēl citām sievietēm . Vai nu darba kolēģēm, draudzenēm ... mūžīgā sacensība par apģērbu, smaržām, izskatu rotām ... Ne visiem vīriešiem ir vajadzīga šī ārējā spozme . Jeb kā tai dziesmā - Āfrikā vai Mozambikā sieviete ir skaista plika .

merkur!

Es ar dalītām jūtām izturos pret pilsoņiem, kuri deklarē, ka "sieviete ir skaista plika". Nezinu nevienu tādu, kuram sievietes ( vismaz savējās sievietes ) izskats un apģērbs būtu nebūtisks un mazsvarīgs. Un pat tie, kuriem plikums ļooooti svarīgs, nelaiž savu sievieti pliku uz ielas un sabiedrībā. Tā ka tēzi par pliku un nekrāsojušos pēc novērojumiem bīda skopie. Tā parasti saka tie, kuri šim mērķim negrib atlicināt ne santīmu. Un tie, kuri skauž pat sievietes pašas nopelnīto un iztērēto savam izskatam...

..esot ga arī teiciens, ka princesi pazīstot arī skrandās... nu nezinu, nezinu...

tāpatvien - bingo par superīgo apakšveļiņu.;)

Skrandās uz ielas?? Nu kura princese būs tik drosmīga, ko???

ube - drausmīgi tie teicieni vaine?? kas šito tādu varēja izdomāt...

Protams dabiska, lai no rīta pamožoties nav sirdstrieka jāsaķer paskatoties kas blakus guļ..:))

Versija...

Vai vēlme redzēt, arī publikā izejam, savu sievieti, pusotru stundu krāsotu un par vismaz kilogramu dažādu špakteļu smagāku nekā svaigi pēc dušas, ir liels dāsnums? Šaubos, tā varbūt ir interesanta izklaide apkārtējiem, bet neesmu pārliecināts, ka tādai jābūt kaut cik prātīga vīrieša ikdienai. Ja jāizvēlas lietošanai publikā starp dāni un ilgi krāsojamu -- iespējams, tātad, mazglītu -- varbūt labāk izvēlēties to, kura var un prot kaut cik gaumīgi izskatīties arī bez ikdienišķi atkārtojama eiroremonta? Vai glīta un gaumīga "dāma" var būt vienīgi tā, kurai visi smukumi nopērkami -- bodēs un klīnikās? Un kādēļ vīrietim gultā, uz galdstūra, mežasuķa ādas, maza ledusskapja utml. seksā būtu jāiztiek vienīgi ar to, kas paliek pāri pēc visu štukatūru atbiruma? Ja man patiks plika vai ļoti mazapģērbta, mazliet vairāk apģērbtu varbūt pacietīs arī publika? Ja man liksies interesanti, ko mana dāma domā un runā, varbūt to pacietīs arī publika, toties, ja punlikai nederēs, mierīgu prātu kopā ar šo dāmu sameklēšu vietu, kur publika mūs netraucēs.

Ube, ik pa laikam kāda dāma uzvelk skrandu svārkus, -- ir viens tāds vakartērpa piegriezuma paveids: uz ielas -- vienīgi pavēsi, toties citādi = ļoti cienījami.

Nevajag krist galējībās, labi? Gaumīgi lietota kosmētika nereti ir tāda, ka lielākajai daļai publikas ( un vīriešiem jo īpaši ) sieviete šķiet dabīgi nekrāsota. Ir tikai salikti izteiksmīguma akcenti.


Starp toli un lelli ir milzum daudz skaistu sieviešu, Marīn

Divas galējības - skrandas vai kilo šmiņķa. Bet sieviete kaut kur pa vidu...

kad es jaunībā drusku gribēju uzpucēties- bija komentāri- kā prostitūta uzmālējusies. par apģērbu- kā vienu no pirmajām dāvanām saņēmu katūna mājas halātu(jo mamma tādos visu mūžu pa māju staigā un tā tam būs būt).rezultātā- nekrāsojos un nepucējos, un rezultātā-paliku viena.ej nu izproti- izdābāt vai izaicināt. vai pretoties vai pakļauties. tāpat mīļš nebūsi, ja jūtu nav.

Versij, ar to mazmanāmās krāsošanas meistarību diezgan retas dāmas labi sadraudzējušās, -- tās man acēs iekrīt pirmās: jo to ir diezgan maz un tīkami vērot, ja krāsots/tonēts uzmanīgi un rūpīgi. Tās, kam katras otrās skropstas galā pa pusgramam lētā parfīmpiķa šūpojas, nav iespējams nepamanīt.

Nu tad sarunāsim vienreiz par visām reizēm, lai pie šī nav atkal un atkal jāatgriežas Kad mēs te runājamis par krāsošanos, tad mēr runājamies tieši par tādu- prasmīgu un neuzkrītošu. A kad būs stāsts par eiroremontu, mēs Tev pateiksim Citādi mūždien sanāk, ka Tu mūs apsauc pats īsti nesaprazdams par ko. Izrādās, pašam pret to, par ko mēs runājam un darām, i nekādu ta iebildumu nava...

nebūs tiesa, ka prasmīgi krāsojas retās. ir tieši otrādi. uz ielas prieks paskatīties. un vīrietis visdrīzāk domā, ka tās ir dabiski izskatīgās, tāpēc nepieskaita ne vienām, ne otrām krāsotajām.

desperados, tak vajag darīt tā, kā pašai patīk. tad vismaz pēc tam nebūs škrobe, ka centies, tā kā grib viņš, bet tik un tā nederēja..

1. Versij, kas Tev te ir "mēs", -- es redzu diezgan daudz ļo-o-oti dažādu būtņu.
2. Kuru es te būtu šodien apsaucis? Kur nu vēl mūždien...

Es Tev pastiepju roku... un piedāvāju tēju ar citronu... un mierīgu vakarēšanu... bet Tu...
Neieskājies.