Reizēm nav, kas atbild, reizēm nemākam pajautāt, lai gribētos atbildēt, reizēm iedomājamies, ka jau zinām atbildes un nemaz nejautājam, reizēm nesadzirdam, ne, ko jautā, ne, ko atbild... visādi gadās...
Visi mēs maināmies, gadiem ejot, un paiet laiks, lai paši sevi izprastu - jaunpienākušo, aizejošo (kā Junona raksta, kā Ube - mainās vajadzības), tas ir tāpat kā mūzikas instrumentu noskaņošana laiku pa laikam... izprast sevi, prast izteikt otram to, prast pieņemt, ka arī otrs mainās, ka pasaule mainās... prast katru jaunu dienu iesākt kā jaunu lapu - bez vecajiem aizvainojumiem, pieradumiem... vienkārši atrast laiku sev un otram, kad ar nedalītu uzmanību dalīties būtiskajā... nav tik vienkārši...