Ko teikšu... Kad ar jumsiem atsevišķi parunājas - visi gudri cilvēki, bet, kā diskusijās, tā mārrutks viņu zina kas... un, cik saprotu, tieši tā tēlošana jau besī jūs laukā (un versijā šoreiz der arī ieklausīties, jo viņa atceras tos laikus, kad netēloji, neironizēji)... un, ja viens kādā brīdī iztur un izturas kā normāls cilvēks (visiem šeit iesaistītajiem vienam pret otru to esmu manījusi un klusībā nopriecājusies), tad otrs to reti pamana, pēc mirkļa atkal gāž vecos samazgu spaiņus virsū... i kā neapnīk... grūti neļauties sūdīgām provokācijām?
I kāpēc nevar jokot un runāt bez ļaunuma, bez nīgruma, bez "aptaisīšanas"? Tās ir pašaizsardzības bruņas? Skuju milti!
Un kas tas vispār par bērnu dārzu - izdabāt kādam!!!!????