Man domāt, tā nav ikdiena. Un tas nav pamatēdiens. Man domāt, tā ir īstajā laikā, īstajā vietā un īstajā kompānijā radusies improvizācija. Un kādas vēl iepriekšējas sarunas, pārrunas un deklarēšanas.
Ikdiena sniedz vajadzīgās sajūtas, vajadzīgo apmierinājumu, sievišķīgo piepildījumu. Pietiekamu gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Tā ka šādam desertam man neprasās obligāti 2V, kuri man vienai kā negausei dragreisu "meņe, meņe"...
Es varu atļauties arī smalku fīlingu divatā paeksperimentēt ar vīrieti. Divatā sniegt baudu vīrietim. Kā spēli. Kā rotaļu. Kā sajūtu gammu...
Un, Dieva dēļ, beidziet matus skaldīt, kurš "strādā", kura "palīdz" un kura šausminās par to visu