Atļaušos zināmā mērā nepiekrist tapatvien:
1) par 40+ protams neņemos spriest, jo līdz tam vēl jānodzīvo.
2) Par 30-35 (kur pazudis 35-40?) - viss atkarīgs ar ko saietas. Ja saiesies ar precētu, tad tas, taviem vārdiem runājot, "nebūs nervozs" tikai gadījumā, kad esošās attiecības principā nevajadzētu uzskatīt par attiecībām. Vismaz vairumā gadījumu. Tā kā vecums šeit nebūtu noteicošais, bet gan vairāk būtu jāizvēlas pareizais intereses objekts. no 30-35 var būt gan šķīrušies, gan neprecējušies, gan citādi, tā kā nedomāju, ka nervozumu varētu tik plaši vispārināt. Es, protams, saprotu, ka runā no pieredzes, bet varbūt vajag pamainīt pieredzi? :P
3) par 23-26 (atkal pazuda viena grupa no 27-29). Cilvēku nevar "veidot pēc sava prāta". Tas kā tajā anekdotē - "Vīrieši cer, ka sieva pēc kāzām nemainīsies, bet viņa mainās, savukārt sievietes cer, ka vīrs pēc kāzām mainīsies, bet viņi nemainās." Cenšoties izmainīt un "izveidot pēc sava prāta" var iebraukt galīgās auzās - pie tam tas attiecas ne tikai uz sievieti, bet arī uz vīrieti, jo a) sieviete izveidos kaut ko, bet vīrietis pretosies un beigās būsi izveidojusi kaut ko kādai citai; un b) vīrietim var tikt sačakarēta pasaules uztvere, bet šādi spēlējoties neiegūsi viņa simpātijas.
Gulta, manuprāt, nav tāpēc, lai tur noteiktu ko un kā jādara un jāiemāca, bet gan lai abi saprastu un nonāktu pie kopsaucēja par to, kas abiem ir/nav pieņemami un kas patīk/nepatīk, utt. Labi būs tad, kad šīs lietas sakritīs, nevis kad viens (visticamāk vecākais) uzspiedīs otram to, kā viņa/š vēlas...
uh, biju domājis īsumā, sanāca atkal par garu :)
P.S. Procesu izbauda tie, kam tas process patīk un kuriem nav jāsteidzas dzīvē, bet tas ne vienmēr ir atkarīgs no vecuma.
0
0