Es viņu izvēlos nevis tāpēc, ka būtu slims vai ar novirzēm, bet gan tāpēc, ka jaunas sievietes enerģija, degsme un dzīvesprieks atbilst manam iekšējam uzstādījumam. Viņas uztvere nav piebāzta ar sadzīviskām grabažām, viņa ir emocionāli viegla, mums nav jāstrīdas. Man nav jāklausās par līzingiem, kredītiem, oi-oi, pasaules gals klāt, jo kapu kopa nav apklāta ar skujām, ziemas riepas nav nomainītas, radi sen nav apciemoti. Tur jau tā nelaime, ka daudzas manas vienaudzes pie vīrieša nāk ar šādu smagnēju dzīves stilu. Mani neinteresē visi šie radu saieti ar rasola un karbonāžu rīšanu televīzijas ziņu fonā, bezjēdzīgās pļāpas par to, kurš rads ar ko saietas un kāds kaimiņam nekopts pagalms, kāds ir lētākais tarifs un kur tu, Mildiņ, šito smuko servīzīti ar zeltītajām puķītēm pirki. Man negribas, lai mani velk uz kapiem, kaut kādiem flīžu un podu veikaliem.. es vēlos braukt divatā uz mīlētāju pilsētu Parīzi, gleznot viņas portretu, mīlēties uz lodžijas ( un štrunts par kaimiņiem no pretējās mājas ), gribu, lai sieviete man nodejo striptīzu, lai viņa nekaunas un neslēpjas- oi-oi- tur man tauku rieva, tur krunka. Lai varu ar baudu izpētīt katru viņas ķermeņa centimetru. Lai viņa ar sevi ir mierā arī tad, ja nav perfekta, lai visu laiku nemurgo: ui, te man ir apelsīna miziņas efekts, te man vajag implantus...
Nenoturējos šoreiz nepacitējusi gabaliņu iz Dinija Deģa. Laikam jau vērts ieklausīies, lai saprastu, kāds "piedāvājums" no sievietes tiek gaidīts, ar atzinību un prieku pieņemts.
0
0